Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pareizticīgs
pareizticīgs -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kas ir saistīts ar pareizticību, tāds (cilvēks), kas tic pareizticības dogmām.
PiemēriIeradās ezermalā pie jaunajiem draudzes locekļiem pareizticīgās garīdzniecības priekšstāvji..
2.lietv. nozīmē: pareizticīgais, -ā, v.; pareizticīgā, -ās, s. Pareizticīgo baznīcas loceklis. Pareizticības piekritējs.
PiemēriPie svētbildes nometās zemē arī citi pareizticīgie.
Stabili vārdu savienojumiPareizticīgo baznīca.
Avoti: 6-1. sējums