piekasīgs
piekasīgs -ais; s. -a, -ā
piekasīgi apst.; sar.
1.Tāds, kas mēdz saskatīt sīkas kļūdas, trūkumus un norādīt uz tiem. Tāds, kas izraisa strīdu.
PiemēriTaču katrā rakstniekā pašā sēž kritiķis. Par savējo es varu sacīt, ka tas ir nejauka rakstura, agresīvs un piekasīgs.
- Taču katrā rakstniekā pašā sēž kritiķis. Par savējo es varu sacīt, ka tas ir nejauka rakstura, agresīvs un piekasīgs.
- Drīz Ramona atklāja, ka viņai grūti noņemties ilgāku laiku ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem, neatlaidīgi kaut ko no viņiem prasīt, būt piekasīgai, sīkumainai..
- Bet vai mēs pašas, allaž tik piekasīgas pasūtītājas, neesam sākušas redzēt sadzīves pakalpojumu dienesta darbu tikai tumšās krāsās?
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriViņi regulāri nāca veikalā, sīki jo sīki, piekasīgi apskatīja preci, tūlīt pamanīja, ja plauktā ielikts jauns svečturis..
- Viņi regulāri nāca veikalā, sīki jo sīki, piekasīgi apskatīja preci, tūlīt pamanīja, ja plauktā ielikts jauns svečturis..
Avoti: 6-2. sējums