rečitatīvs2
rečitatīvs -ais; s. -a, -ā
rečitatīvi apst.; mūz.
Saistīts ar rečitatīvu [1], tam raksturīgs.
PiemēriKopēja ar Skrjabina Prelūdijām opuss 11 ir aforistiskā forma, tā saucamais kantilēni rečitatīvais melodikas tips, tomēr jau agrīna Skrjabina liriskā izteiksme ir tieša un impulsīva, turpretī Kalniņam tā vairāk sakņojas gleznaini asociatīvos priekšstatos.
- Kopēja ar Skrjabina Prelūdijām opuss 11 ir aforistiskā forma, tā saucamais kantilēni rečitatīvais melodikas tips, tomēr jau agrīna Skrjabina liriskā izteiksme ir tieša un impulsīva, turpretī Kalniņam tā vairāk sakņojas gleznaini asociatīvos priekšstatos.
- Ar savu trešo tēmu, kas vispirms parādās brīvā rečitatīvā raksturā, [vijoles sonātes] fināls pa daļai sasaucas ar tai ļoti tuvo čella sonātes fināla otro tēmu.
- ..Šādā skaņdarbā lapidāri dokumentālā izteiksme prasīties prasa rečitatīvi stāstošu muzikālo pieeju.
Avoti: 6-2. sējums