Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rečitatīvs2
rečitatīvs -ais; s. -a, -ā
rečitatīvi apst.; mūz.
Saistīts ar rečitatīvu [1], tam raksturīgs.
PiemēriKopēja ar Skrjabina Prelūdijām opuss 11 ir aforistiskā forma, tā saucamais kantilēni rečitatīvais melodikas tips, tomēr jau agrīna Skrjabina liriskā izteiksme ir tieša un impulsīva, turpretī Kalniņam tā vairāk sakņojas gleznaini asociatīvos priekšstatos.
Avoti: 6-2. sējums