redeles
redeles -ļu, vsk. redele, -es, s.
1.Priekšmets, kas veidots no vairākiem stieņiem, plāksnēm u. tml., kuras ar samērā lielām atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja. Šādi novietotu stieņu, plākšņu u. tml. kopums (kādā priekšmetā).
PiemēriRatu redele.
- Ratu redele.
- Durvis ir vaļā. Nodauzu zābakus pret redelēm, kurām virsū māte uzsviedusi egļu zarus.
- Vasarās viņš pļāva sienu un pārdeva to kolhozniekiem. Apkārt mājas pakšķiem sastatīja redeles un žāvēja nopļauto zāli.
- Meitene ielēja cūkai ēdienu, nolika govij redelēs siena klēpi un sāka slaukt.
- Atskatījās uz redelēm - patiešām, viņš te bij kā būrī. Un piepeši smagums sagula viņam uz krūtīm. Kad viņš tiks laukā no šī būra [cietuma]?
- sal. «Turies pie sēdekļa! Jums te ceļi kā redeles.»
1.1.ģen.: redeļu, adj. nozīmē Tāds, kas veidots no vairākiem stieņiem, plāksnēm u. tml., kuras ar samērā lielām atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja. Tāds, kam kāds elements, detaļa ir pagatavots šādā veidā.
PiemēriRedeļu vārti.
- Redeļu vārti.
- Redeļu sēta.
- Redeļu sols.
- Redeļu rati.
- No kūtsaugšas pa redeļu kāpnēm smiedamās un drebinādamās kāpa jauna dāma garos pludmales brunčos..
Avoti: 6-2. sējums