Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
rečitatīvs1
rečitatīvs -a, v.; mūz.
Ritmiski brīvs dziedājums, kas intonatīvi ir tuvs runai (parasti operās, oratorijās).
PiemēriRečitatīvs ir pats senākais muzikālās deklamācijas veids un, domājams, radies pirms dziesmas.
  • Rečitatīvs ir pats senākais muzikālās deklamācijas veids un, domājams, radies pirms dziesmas.
  • Aspazijas luga [«Vaidelote»] izrādījās pateicīga viela caurkomponētas muzikālas drāmas radīšanai. Te redzama vieta operas monologam, ariozo, melodizētam rečitatīvam, dialogam un izvērstam operas skatam.
  • Komiskās operas formas, kur rečitatīvi darbības spriegāka virzījuma labad aizstāti ar runātu tekstu, prasa maksimālu aktierisko dotību izmantojumu..
Avoti: 6-2. sējums