Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
stilbtiņš
stilbtiņš -a, v.; etn.
Auduma gabals, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim. Sietava.
PiemēriStilbtiņos satītie lieli stāvēja mazliet izvērsti uz āru, bet ceļgali cieši saspiesti kopā.
Avoti: 7-2. sējums