Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
noplātīt
noplātīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Īsu brīdi plātīt un pabeigt plātīt.
Piemēri«Naudas man nav,» Sausums noplātīja rokas.
  • «Naudas man nav,» Sausums noplātīja rokas.
  • Kad visi zēni izklīda, mēs ar jaunāko brāli Valdi neziņā noplātījām rokas - no Daiņa nebija ne vēsts.
  • ..viņš svilpodams devās uz nepļauto pļavas gabalu un sāka tā pļaut, ka Režģis muti vien noplātīja aiz brīnumiem.
Stabili vārdu savienojumiNoplātīt muti. Noplātīt rokas.
Avoti: 5. sējums