Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pabadīt
pabadīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.parasti 3. pers. Neilgu laiku, mazliet badīt.
PiemēriGovs pabada aitu.
  • Govs pabada aitu.
  • Āzis puiku pabadīja.
1.1.intrans.
Piemēri«Pabadi viņam ar dūri pierē,» brālis sacīja. Es mēģināju pēc šī padoma, bet auniņš joprojām nesaprata, ko es no viņa gribu.
  • pārn. «Pabadi viņam ar dūri pierē,» brālis sacīja. Es mēģināju pēc šī padoma, bet auniņš joprojām nesaprata, ko es no viņa gribu.
2.reti Padurstīt. Pabikstīt.
PiemēriPabadīt ar nūju zemi.
  • Pabadīt ar nūju zemi.
  • Pabadīt seru rijā.
Avoti: 6-1. sējums