iešķībs
iešķībs -ais; s. -a, -ā
iešķībi apst.
1.Mazliet šķībs. Arī ieslīps.
PiemēriEs tiku redzējusi lapas ar viņa dzejām. Lieli burti, iešķības rindas.
- Es tiku redzējusi lapas ar viņa dzejām. Lieli burti, iešķības rindas.
- Deguns ar lielu kūkumu un smailu, iesarkanu galu, drusku iešķībs..
- Bet, kad Biezumnieks bez mitēšanās nabaga lopiņam cirta ar pātagu, tad tas uzreiz iešķībi lēca pār tiltiņu..
- Novērsis savu iešķībo, viltīgo acu skatienu, no kaimiņa, ņēmās pētīt glāzi, ko grozīja pirkstos.
1.1.apst. Ne tieši (piemēram, skatīties).
PiemēriVeide soļodams iešķībi paskatījās Silkalnam sejā..
- Veide soļodams iešķībi paskatījās Silkalnam sejā..
- ..rokas uz muguras salicis, iešķībi vērās pie sienas pakarinātā.. portretā.
- «Un tas ar melno cekulu, kas tā iešķībi blenž uz tevi, Artūr, ir Ģirts..»
Avoti: 3. sējums