Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iešķēlums
iešķēlums -a, v.
1.Paveikta darbība → iešķelt1.
PiemēriDziļš iešķēlums.
2.Iešķeltā vieta.
PiemēriAutomāti bija konstruēti tā, ka izgatavoja skrūves bez iešķēluma, tas ir, bez skrūvgriezim paredzētā iegriezuma skrūves galviņā. Šo operāciju izdarīja atsevišķi uz frēzmašīnas..
Avoti: 3. sējums