iešķībs
iešķībs -ais; s. -a, -ā
iešķībi apst.
1.Mazliet šķībs. Arī ieslīps.
PiemēriEs tiku redzējusi lapas ar viņa dzejām. Lieli burti, iešķības rindas.
1.1.apst. Ne tieši (piemēram, skatīties).
PiemēriVeide soļodams iešķībi paskatījās Silkalnam sejā..
Avoti: 3. sējums