Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aptinums
aptinums -a, v.
1.parasti vsk. Paveikta darbība, rezultāts → aptīt.
PiemēriRūpīgs aptinums.
  • Rūpīgs aptinums.
2.Tas, kas ir aptīts (ap ko).
PiemēriNoņemt aptinumu.
  • Noņemt aptinumu.
  • Spēlētāju un vārtsarga [hokeja] nūjas liektie gali jāaptin, lai paildzinātu nūjas lietošanas ilgumu. Parasti aptinuma materiāls ir izolācijas lenta.
  • Un Annele dodas istabā, kur mātes lāpāmā kurvī ir šis un tas lietojams. Iznāk ir priekšautam, ir plecu seģenei, ir galvas aptinumiem.
Avoti: 1. sējums