personisks
personisks -ais; s. -a, -ā
personiski apst.
1.Tāds, kas ir kādas personas īpašumā.
PiemēriPersoniskā māja.
1.1.Tāds, kas ir nodots kādas personas lietošanā, rīcībā darba vajadzībām (piemēram, iestādē, uzņēmumā).
PiemēriMašīnbūvētāju kolektīvā personiskais kvalitātes zīmodziņš ir jau četrdesmit pieciem strādniekiem.
1.2.Tāds, kas ir kādas personas tiešā rīcībā (par cilvēku). Tāds, kas kalpo, pakalpo kādai personai.
Piemēri..Koperniks atgriezās dzimtenē uz palikšanu un drīz kļuva par sava tēvoča - bīskapa - mājas ārstu un personisko sekretāru..
2.Tāds, kas ir saistīts ar kādu personu individuāli (piemēram, par rīcību, psihisku stāvokli). Personīgs (2).
PiemēriAudzināt bērnu ar personisko piemēru.
2.1.Tāds, kas ir raksturīgs kādai personai individuāli (par domām, uzskatiem u. tml.).
PiemēriIzteikt personiskās domas.
3.Tāds, kurā izpaužas attieksme pret kādu konkrētu personu. Tāds, kas attiecas uz kādu konkrētu personu. Personīgs (3).
PiemēriPersoniski apvainojumi.
Stabili vārdu savienojumiPersoniskā (arī personīgā) lieta. Personiskā (arī personīgā) piezīme. Personiskais galvojums.
Avoti: 6-1. sējums