Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aptīt
aptīt -tinu, -tin, -tin, pag. -tinu; trans.
1.Tinot apņemt, apsegt (ar ko).
PiemēriAptīt ievainoto roku ar saiti.
1.1.Tinot (ap ko, kam apkārt), apņemt, aplikt.
Piemēri..puisis norāva sev lakatiņu no kakla, pārplēsa to un aptina lejpus īkšķa ap roku.
Stabili vārdu savienojumi(Ap)tīt (kādu) ap pirkstu.
Avoti: 1. sējums