snaicīties
snaicīties snaikos, snaikies, snaikās, pag. snaicījos; refl.; pareti
Snaikstīties.
Piemēri..mazā bieži tipināja uz durvju pusi, nesaprašanā snaicījās pēc kliņķa, kura tur nebija..
- ..mazā bieži tipināja uz durvju pusi, nesaprašanā snaicījās pēc kliņķa, kura tur nebija..
- Zirgs tagad, nemākulīgi piesiets, snaicījās pēc dažiem āboliņa atāla ziediem..
Avoti: 7-2. sējums