Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
snaikstīties
snaikstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Vairākkārt stiepties, sniegties, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu.
Piemēri..vecākie mežinieki.. tā vien snaikstījās, galvas uz stacijas pusi grozīdami, vai kaut kur starp priedēm neatspīdēs Lisijas zaļi dzeltenais lakats.
  • ..vecākie mežinieki.. tā vien snaikstījās, galvas uz stacijas pusi grozīdami, vai kaut kur starp priedēm neatspīdēs Lisijas zaļi dzeltenais lakats.
  • ..ratos iejūgts, pēc asās meža zāles snaikstījās zirgs.
  • pārn. «Gar Krievzemes kņazu valdījumiem viņi [vācu bruņinieki] gan snaikstās, bet tikt tajos - tur Rīgas rīmām par īsiem pirksti.»
  • pārn. Vienīgi pavirši nopļautajā grāvmalē snaikstījās balasinīgi facēliju stiebri..
  • pārn. Logā snaikstās vācu automāta stobrs.
1.1.Vairākkārt tikt stieptam, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu (piemēram, par roku, kaklu).
PiemēriKamēr viena roka turas pie laivas malas, otra snaikstās ap meldriem.
  • Kamēr viena roka turas pie laivas malas, otra snaikstās ap meldriem.
  • Istabā bija ienākusi gadus desmit veca meitenīte.. Viņai aiz muguras no priekšnama snaikstījās vēl dažas bērnu galviņas.
  • ..pie logiem snaikstījās ziņkārīgu sieviešu sejas.
Avoti: 7-2. sējums