tītināt
tītināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Runāt (parasti augstā, spiedzīgā balsī).
Piemēri«Bet nu gan tu dabūsi! Vai, kā tu dabūsi! Vai, vai, vai!» tītināja divas meitenes tuvākajā [skolas] solā..
1.1.intrans.
PiemēriVisskaļāk priecājās pusaudži, bet arī vismazākie, ko mātes.. nesa uz rokām, tītināja savā valodā..
2.Ķircināt, kaitināt.
Piemēri..viņš arī dabū no Lulītes tādu bārienu kā lietu... Bet puika ne traks nebīstas no bārējām, lec no vienas kājas uz otru un tītiņa meitenes.
Avoti: 7-2. sējums