tītēties
tītēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.; pareti
Tiepties, spītēties. Tītīties.
PiemēriDusmu sārtums nenozuda no gludi skūtās sejas, un lūpu sakniebiens likās vēl spītīgāks. Viņš atgādināja lielu bērnu, kas tītējas ar māti.
Avoti: 7-2. sējums