Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tītars
tītars -a, v.
1.Vistveidīgo kārtas putns, kam parasti ir brūnganmelns apspalvojums ar metālisku spīdumu, spēcīgas kājas, īsi spārni, kārpainu ādu klāta galva un daļa kakla un gaļīgs kārpains izaugums virs knābja.
PiemēriMājas tītars.
Stabili vārdu savienojumiPiepūšas (arī uzpūšas) kā tītars. Tītaru māte.
1.1.No šāda putna kautķermeņa pagatavots ēdiens.
PiemēriPildīts tītars.
1.2.pārn.; sar. Ļoti augstprātīgs cilvēks.
PiemēriZinu, itin bieži var sastapt cilvēkus, kas par mūsu [milicijas] dienestu nav sevišķi augstās domās... Nedomājiet, ka esmu pašapmierināts un iedomīgs tītars.
Avoti: 7-2. sējums