Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
tītars
tītars -a, v.
1.Vistveidīgo kārtas putns, kam parasti ir brūnganmelns apspalvojums ar metālisku spīdumu, spēcīgas kājas, īsi spārni, kārpainu ādu klāta galva un daļa kakla un gaļīgs kārpains izaugums virs knābja.
PiemēriMājas tītars.
  • Mājas tītars.
  • Ziemeļamerikas tītars.
  • Tītari, kā zināms, ir vislielākie un visātraudzīgākie mājputni.
  • Tītara dzimtene ir Meksika. 1530. gadā tītars pirmo reizi šķērsoja okeānu... Bet tītara ciltstēvi arī vēl šodien brīvā dabā cienīgi pastaigājas pa Dienvidamerikas kalnājiem un mežiem.
  • Mājputnu (vistu, tītaru, pīļu, zosu) gaļu sagatavo vārītā, sautētā un ceptā veidā.
  • sal. Nu zaķis kļuva lepns un lielīgs kā tītars.
  • Bet kādā dienā tītaru māte vairs neatgriezās mājās: lapsa to bija nokodusi un ievilkusi krūmos.
Stabili vārdu savienojumiPiepūšas (arī uzpūšas) kā tītars. Tītaru māte.
1.1.No šāda putna kautķermeņa pagatavots ēdiens.
PiemēriPildīts tītars.
  • Pildīts tītars.
  • Anete: Profesora kungs, aukstais galds ir kārtībā: pildīts zandarts, tītars, mēle, filē..
1.2.pārn.; sar. Ļoti augstprātīgs cilvēks.
PiemēriZinu, itin bieži var sastapt cilvēkus, kas par mūsu [milicijas] dienestu nav sevišķi augstās domās... Nedomājiet, ka esmu pašapmierināts un iedomīgs tītars.
  • Zinu, itin bieži var sastapt cilvēkus, kas par mūsu [milicijas] dienestu nav sevišķi augstās domās... Nedomājiet, ka esmu pašapmierināts un iedomīgs tītars.
  • Viņiem, šiem jaunajiem [speciālistiem], šiem uzpūtīgajiem tītariem, taču trūka īstas smalkjūtības.
Avoti: 7-2. sējums