tīties
tīties tinos, tinies, tinas, pag. tinos; refl.
2.Refl. → tīt2. Tikt tītam.
PiemēriTīties kažokā.
2.1.pārn. Kļūt grūti saredzamam (piemēram, miglā, tumsā).
PiemēriAiz loga neko lielu nevarēja saredzēt. Viss bija tinies pelēkā miglā.
3.parasti 3. pers. Vīties (par vīteņaugiem, to daļām).
Piemēri..vīteņrozes - pilnvērtīgi augt un ziedēt viņas spēj, pieturoties pie balsta vai tinoties ap balstu..
4.sar. Uzturēt (parasti tuvas, draudzīgas) attiecības (ar kādu).
PiemēriAr cilvēkiem viņš netinās daudz; meitiešu pavisam neieredzēja.
4.1.Censties, parasti uzmācīgi, atrasties (kāda) tuvumā, veidot saikni (ar kādu).
Piemēri..pulkvedis uzņēmās saimniekotāja lomu un aicināja citus piesēst. Ap viņiem tinās Matilde, šo to padodama un kārtodama.
5.vienk. Virzīties, doties (parasti prom).
Piemēri«Vai tu ko teici?» Daumants panācās atpakaļ. - «Tinies veicīgāk prom ar savu sirdspuķīti,» Toms noņurdēja.
Stabili vārdu savienojumiTinas (arī kuļas, peras, pinas) kā (akla) vista (retāk gailis) pakulās (arī pa pakulām).
Avoti: 7-2. sējums