Paplašinātā meklēšana

Meklējam tīties.

Atrasts vārdos (261):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

Tīties pa kājām

Atrasts skaidrojumos (833):

Bāzt (arī grūst) galvu cilpā (retāk murdā) (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
Grūst (arī bāzt) galvu cilpā (retāk murdā) (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
Grūst (arī bāzt) galvu murdā (biežāk cilpā) (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
Bāzt galvu cilpā (Apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
Bāzt galvu cilpā (Apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
Salīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā (par vairākiem, daudziem).
Ielīst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā, arī līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Mest (arī maukt) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Ielīst (arī salīst) kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Maukt (arī mest) sev cilpu kaklā, arī līst cilpā (Apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
(Ne)nolaist (ne) skatiena (arī acis, acu) (no kā, no kāda) (ne)pārstāt skatīties (uz ko, uz kādu).
(Ne)nolaist (ne) acis (arī acu) (no kā) (Ne)pārstāt skatīties (uz ko).
aizdzirkstīt Aizdzirkstīties.
aizšalkt Aizplūst, izplatīties (par skaņām).
mērkaķoties Ākstīties (1).
žākstīties Ākstīties (1).
jaukties Aktīvi iesaistīties (kur).
maisīties Aktīvi iesaistīties (kur).
pārlieties Aplaistīties.
apsegties Apņemt sev apkārt (piemēram, lakatu). Ietīties.
atlaisties Apsēsties, novietoties pusguļus stāvoklī, arī atbalstīties pusguļus (pret ko).
apvērpties Aptīties, apvīties (par dziju, pavedienu).
apviļāties Apvārtīties.
kooperēties Apvienoties, iesaistīties kooperācijā (2).
vienoties Apvienoties. Sasaistīties (2).
pieņemt Ar attiecīgu darbību, arī rituālu, iesaistīties, tikt iesaistītam (kādā reliģijā, reliģiskā konfesijā).
Ar vaļēju (arī pavērtu) muti Ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
Ar pavērtu (arī vaļēju) muti Ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
Ar vaļēju (arī pavērtu) muti Ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
glāstīt Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu). Ar maigumu, patiku skatīties (par cilvēku).
Skatīties (arī raudzīties) caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu skatīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
cienīt Ar patiku skatīties, lasīt, klausīties u. tml.
(Pa)mielot acis Ar patiku skatīties, redzēt.
Aizmest krustu Ar rokas kustību izveidot krusta zīmi. Pārkrustīties.
virmot Ar šādām gaisa svārstībām izplatīties (piemēram, par smaržu, siltumu).
uzmesties Atbalstīties (ar elkoņiem, rokām u. tml.) virsū (uz kā, kam).
atslieties Atbalstīties (pret ko).
Pārnest (ķermeņa, arī auguma) svaru Atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
Pārnest (ķermeņa, arī auguma) svaru Atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
atstutēties Atbalstīties, atslieties.
atspiesties Atbalstīties.
labi Atbilstoši kādām prasībām, arī tā, kā vēlas (norisināties, notikt, attīstīties, pastāvēt).
atgāzties Atliekties atpakaļ un atbalstīties (pret ko) ar muguru (parasti sēdus stāvoklī).
palaist Atļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā), atļaut (kādam) ko darīt.
pludot Atrasties, arī izplatīties (piemēram, uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
klāt Atrasties, būt (uz kā, kam priekšā) - par miglu, mākoņiem u. tml. Izplatīties (kur).
izkaisīt Atrasties, būt izvietotiem izklaidus, patālu citam no cita, būt izvietotiem (vairākās vietās) - par priekšmetiem. Rasties, izplatīties (vairākās vietās) - par parādībām.
sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
kļauties Atrasties, izplatīties (kam) cieši visapkārt. Būt tādam, kam (kas) atrodas, izplatās cieši visapkārt.
Aplaist (arī pamest, palaist) acis (vis)apkārt Ātri apskatīties (vis)apkārt.
Aplaist (arī pamest, (pa)laist) acis (vis)apkārt Ātri apskatīties (vis)apkārt.
Aplaist (arī palaist) acis (vis)apkārt Ātri apskatīties (vis)apkārt.
Palaist (arī aplaist, pamest) acis (vis)apkārt Ātri apskatīties (vis)apkārt.
Pamest (arī palaist, aplaist) acis (vis)apkārt Ātri apskatīties (vis)apkārt.
Pamest (arī (pa)laist, (ap)laist) acis visapkārt (arī apkārt) Ātri apskatīties (vis)apkārt.
Aplaist (arī palaist) skatienu (arī skatu, acis) Ātri apskatīties.
apskriet Ātri izplatīties (par slavu, ziņām, baumām u. tml.).
skriet Ātri izplatīties (par uguni, liesmām).
skriet Ātri izplatīties (piemēram, par ziņām). Ātri kļūt zināmam.
aplidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (daudzās vietās, daudziem cilvēkiem).
lidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (par vēstīm, ziņām u. tml.).
pārlidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (visā teritorijā).
fluktuēt Ātri mainīties, svārstīties.
pazibsnīt Ātri paskatīties (parasti paužot spēcīgas jūtas).
Uzmest skatienu (arī skatu, acis) Ātri paskatīties (uz ko).
Uzmest skatu (arī skatienu, acis) Ātri paskatīties (uz ko).
Uzmest skatienu (arī skatu, mirkli) Ātri paskatīties (uz ko).
Uzmest acis (arī aci) Ātri paskatīties (uz ko).
Mest skatienu (arī skatu, acis) Ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
Mest skatu (arī skatienu, acis) Ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
Iemest acis (arī aci) Ātri vai pavirši ieskatīties, paraudzīties.
Pamest acis Ātri vai pavirši paskatīties.
atrist Atritināties, attīties.
pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (teikt, saukt u. tml. tā attālināšanās virzienā). Atrodoties (kam) aizmugurē (skatīties tā attālināšanās virzienā).
atlūkoties Atskatīties (1).
atlūkoties Atskatīties (3).
atmesties Atspiesties, atslieties, atbalstīties.
zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem. Arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem. Arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
noiet Attīstīties (līdz kādam rezultātam) - piemēram, par darbību, notikumu.
briest Attīstīties (par notikumiem cilvēka, sabiedrības dzīvē).
diferencēties Attīstīties atšķirīgās formās (piemēram, par orgāniem, sugām).
plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu).
izaugt Attīstīties un izveidoties (no kādas vides) - par cilvēkiem.
uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - par kaitēkļiem, parazītiskām sēnēm u. tml.
uzkrist Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - parasti par kaitēkļiem.
uzzaļot Attīstīties, izveidoties (parasti par parādībām sabiedrībā).
izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piemēram, par notikumiem, apstākļiem). Nokārtoties.
griezties Attīstīties, no risēt (citādi).
izkūņoties Attīstīties, pārvērsties (par ko), parasti negaidīti.
kūņoties Attīstīties, pārvērsties.
plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi).
virzīties Attīstīties, risināties, rast risinājumu (par notikumiem, norisēm, attiecībām u. tml.).
izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
uzņemties Atzīstot par iespējamu (ko) veikt, sākt (to) veikt, iesaistīties (tā) veikšanā.
sniegaugi Augi, kas spēj attīstīties zem sniega segas (piemēram, sniegpulkstenītes).
uzaugt Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku). Arī izaugt (1).
sazelt Augot attīstīties, arī sazaļot (parasti par lakstaugiem, to daļām, arī par lakstaugu kopumu).
uzzelt Augot attīstīties, arī uzzaļot (parasti par lakstaugiem, arī to kopumu).
pieņemties Augot attīstīties, palielināties (par augiem, to daļām).
pieaugt Augot attīstīties, sasniegt pilnīgu fizisko un garīgo briedumu (par cilvēku).
pieaugt Augot kļūt lielākam, augot attīstīties (par dzīvniekiem, augiem).
izaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku). Izveidoties, attīstīties.
pieaugt Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem, to daļām.
pieķerties Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem.
satīklot Augot sasaistīties, izveidot tīklojumu.
savīties Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to daļām).
kāpt Augt, arī augot pakāpeniski izplatīties (uz kā stāva, slīpa virzienā uz augšu) - par augiem.
piesalt Aukstuma iedarbībā piesaistīties (pie kā, kam klāt).
urdīties Bakstīties, intensīvi bikstīt. Rakņāties, rušināties.
stutēties Balstīties (1).
stutēties Balstīties (2).
slieties Balstīties (pret ko, pie kā).
atsperties Balstīties (uz kādu spriedumu, izteikumu, faktu u. tml.).
izmantot Balstīties kādā pasākumā, darbībā (uz labvēlīgiem apstākļiem, situāciju).
klīst Beigt izplatīties vai ļoti samazināties (piemēram, par tumsu, skaņām).
Atraut skatienu (no kā, no kāda) Beigt skatīties (uz ko, uz kādu).
zvalstīties Bezdarbībā gulšņāt. Valstīties. Vāļāties (1).
atšļukt Bezspēkā atlaisties, atslīgt (kur), atbalstīties (pret ko).
pieaugt Bioloģiskās attīstības procesā piesaistīties (pie kā, kam klāt)par organisma daļām.
veidoties Bioloģiski attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
izveidoties Bioloģiski veidoties, pilnīgi attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
pablisināt Blisinot (acis), paskatīties (parasti uz ko).
noblisināt Blisinot acis, īsu brīdi noskatīties (kādā).
noblisināties Blisinot acis, īsu brīdi noskatīties.
pablisināties Blisinot acis, paskatīties.
pabolīt Bolot (acis), paskatīties (parasti uz ko).
nobolīt Bolot acis, īsu brīdi noskatīties (kādā).
nobolīties Bolot acis, īsu brīdi noskatīties.
pabolīties Bolot acis, paskatīties.
klandīties Braucot (parasti ritmiski) kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām). Arī klandēt.
mētāties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem).
svaidīties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem). Mētāties (3).
pamētāties Braucot strauji pakratīties, pašūpoties, pazvalstīties (par transportlīdzekļiem).
palikt Būt iesaistītam, arī iesaistīties (darbā) un neatstāt (to), nokļūt (darba apstākļos, kas ir līdzīgi iepriekšējiem).
viļņot Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu). Svārstīties (par gaisu).
viļņoties Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu). Svārstīties (par gaisu).
uzpūst Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, gaisa strāva, smarža) iesāk izplatīties. Būt par cēloni tam, ka īsu brīdi, parasti spēcīgi, izplatās.
skanēt Būt plaši pazīstamam, zināmam. Izplatīties (par ziņām, slavu u. tml.).
korelēt Būt sakarībā, savstarpēji atbilst, saistīties (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
staroties Būt starveidīgam, izplatīties starveidīgi.
pārplūst Būt tādam, kurā viscaur izplatās (gaisma, smarža, skaņa) - par vietu, telpu. Izplatīties viscaur (vietā, telpā) - par gaismu, smaržu, skaņu.
kļaut Būt, izplatīties (kam) visapkārt.
kūpēt Celties augšup un izplatīties uz visām pusēm (par ko vieglu, par kā sīkām, smalkām daļiņām u. tml.). Arī putēt.
iekļauties Cieši apņemt sev apkārt. Ietīties.
rauties Cieši kļauties, tīties (piemēram, mētelī, segā), parasti aiz aukstuma.
lipt Cieši saistīties (pie kā) - par putekļiem, smiltīm u. tml.
vīstīties Cieši tīties (segā, drēbēs).
urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā) - par acīm, skatienu. Cieši, neatlaidīgi skatoties, censties saredzēt cauri (kam).
Ieurbt skatienu (arī acis) Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
(Ie)urbt skatienu (arī acis) Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
Urbt skatienu (arī acis) Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
platums Cik plati (arī plaši) vien iespējams (novietot, izplatīties u. tml.).
stostīšanās Darbība --> stostīties.
Mīņāties (arī mīdīties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem. Attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
Mīdīties (arī mīņāties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem. Attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
ķēmoties Darīt ko muļķīgu, arī neglīti jocīgu. Muļķoties, ākstīties.
skatītājs Darītājs --> skatīt, skatīties.
kontramarka Dokuments (parasti talons), kas dod tiesības bez maksas, piemēram, noskatīties izrādi teātrī, cirkā.
parādīt Dot iespēju iepazīt, noskatīties (skatuves mākslas darbu vai kinofilmu). Izrādīt (3).
malties Drūzmēties. Grūstīties.
piedzīt Dzīstot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
oscilators Fizikāla sistēma, kas spēj svārstīties.
noglūnēt Glūnoši noskatīties.
grābāties Grābstīties (1).
grābstīt Grābstīties (1).
gramstīties Grābstīties (1).
gramstīties Grābstīties (2).
nogrābstīties Grābstīties un pabeigt grābstīties.
malties Grozīties, valstīties.
Strādāt ar elkoņiem Grūstīties.
Strādāt ar elkoņiem Grūstīties.
vārtīties Guļot nemierīgi vāļāties, valstīties (parasti bezmiegā).
vāļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem. Valstīties.
iedzirkstīt Iedzirkstīties (1).
ieslēgties Iekļauties, iesaistīties (darbā, pasākumā, kolektīvā u. tml.).
iestāties Iekļauties, iesaistīties (tiesas procesā).
ieviļņot Ieplūst (kur iekšā) - par gaisu smaržu u. tml. Izplatīties (kur iekšā) - par skaņu.
ienākt Ieplūst (kur iekšā) - piemēram, par gaisu. Izplatīties (kur iekšā) - par gaismu, skaņu.
iejūgties Iesaistīties (parasti darbā) un strādāt tā, ka neatliek brīva laika.
Mesties starpā Iesaistīties (piemēram, kādā strīdā, kautiņā), parasti, lai (to) izjauktu.
nostāties Iesaistīties (piemēram, kādās attieksmēs), pievienoties (piemēram, uzskatam, viedoklim).
iekļauties Iesaistīties (piemēram, kolektīvā, pasākumā).
ielaisties Iesaistīties (sarunās, strīdos). Piedalīties (domu apmaiņā).
aizjūgties Iesaistīties aizjūgā (par cilvēku). Iejūgties.
piestāties Iesaistīties darbā. Piestāt (5).
piestāt Iesaistīties darbā. Piestāties (4).
Skriet postā (arī nelaimē) Iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.
konjugēt Iesaistīties dzimumprocesā, kurā savienojas divu ārēji līdzīgu veģetatīvu, šūnu saturs (par dažām aļģēm).
konjugēt Iesaistīties dzimumprocesā, kurā uz laiku savienojas divi indivīdi, apmainoties ar savu kodolu daļām.
Pirkt kaķi (arī cūku, sivēnu) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
Pirkt cūku (arī sivēnu, kaķi) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
Pirkt kaķi (arī cūku, sivēnu) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
Pirkt sivēnu (arī cūku, kaķi) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
Pirkt cūku (arī sivēnu, kaķi) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
Iziet uz vēstures skatuves Iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
Iziet uz vēstures skatuves Iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
Uziet (arī iziet, uznākt) uz vēstures skatuves Iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
Uznākt (arī iziet, uziet) uz vēstures skatuves Iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
Iziet (arī uznākt, uziet) uz vēstures skatuves Iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
Iet rotaļās (retāk rotaļu) Īesaistīties rotaļās, izdarīt tajās paredzētās darbības.
Iet skrieties (arī spēkoties, lauzties u. tml.) Īesaistīties skriešanās (arī spēkošanās, laušanās u. tml.) sacensībās.
ielaisties Iesaistīties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamā darbībā, pasākumā). Darbojoties nonākt, parasti nevēlamās, attiecībās (ar kādu).
kļūt Iesaistīties, tikt uzņemtam (piemēram, kādā organizācijā).
Iedurt skatienu Iesākt cieši skatīties (kur).
Iedurt skatienu Iesākt cieši skatīties (kur).
iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt (par gaismas avotu). Īsu brīdi dzirkstēt. Iedzirkstīties (1).
aizdzirkstīties Iesākt dzirkstīt. Īsu brīdi dzirkstīt. _biežāk_ Iedzirkstīties.
uzvēdīt Iesākt izplatīties (piemēram, par smaržu, vēsmu). Īsu brīdi izplatīties.
uzvējot Iesākt izplatīties (piemēram, par smaržu, vēsmu). Īsu brīdi izplatīties.
ielaistīties Iesākt laistīties. Īsu brīdi laistīties.
aizperēt Iesākt perēt. Perēt, līdz (olā) sācis attīstīties jauna organisma dīglis.
uzdvest Iesākt plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu). Īsu brīdi plūst, izplatīties.
iešķielēt Iesānis, no sāna ieskatīties.
iespiesties Ieskatīties (kur iekšā) - par acīm, skatienu.
iekosties Iespiesties (kādā materiālā), cieši saistīties (ar to) - par krāsām, ķīmiskām vielām.
difundēt Iespiesties, iesūkties, sajaukties difūzijas ceļā (par vielām). Izplatīties uz visām pusēm (par vielām).
pieplūst Iestāties (piemēram, kādā organizācijā), piedalīties, iesaistīties (kādā pasākumā) - par lielāku daudzumu cilvēku.
iziet Iet un iesaistīties (kādā pasākumā, darbībā u. tml.), parasti, atstājot kādas telpas.
vest Ietekmēt (kādu, ko) tā, ka (tam) rodas vērstība (piemēram, darboties, attīstīties, sasniegt kādu mērķi). Panākt, būt par cēloni, ka (kas) attīstās, īstenojas, pārveidojas līdz kādai pakāpei, kādam stāvoklim.
iekūņoties Ietīties, ievīstīties (kur iekšā) - par cilvēku.
pieturēties Ievērot (ko) savā darbībā, rīcībā. Balstīties, pamatoties (uz ko).
ievīkstīties Ievīstīties.
vērot Ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko) - par dzīvniekiem.
vērot Ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
nokratīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kratīties.
noslaistīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slaistīties.
noslapstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slapstīties.
novalstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz valstīties (parasti guļasvietā). Novārtīties (2).
novārtīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vārtīties (parasti guļasvietā). Novalstīties (1).
nosūkstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti sūkstīties.
izākstīties Ilgāku laiku, daudz ākstīties (1).
izgrābāties Ilgāku laiku, daudz grābāties. Izgrābstīties.
izgrābstīties Ilgāku laiku, daudz grābstīties.
izgrūstīties Ilgāku laiku, daudz grūstīties.
izknakstīties Ilgāku laiku, daudz knakstīties.
izrīstīties Ilgāku laiku, daudz rīstīties.
izbrēkāties Ilgāku laiku, daudz skaļi raudāt, arī klaigāt, bļaustīties.
izskatīties Ilgāku laiku, daudz skatīties. Pilnīgi apskatīt.
izsnaikstīties Ilgāku laiku, daudz snaikstīties.
izsvārstīties Ilgāku laiku, daudz svārstīties (par priekšmetu).
izšļakstīties Ilgāku laiku, daudz šļakstīties.
iztaustīties Ilgāku laiku, daudz taustīties.
izkratīties Ilgāku laiku, daudz tikt kratītam, kratīties.
izvaibstīties Ilgāku laiku, daudz vaibstīties.
izvalstīties Ilgāku laiku, daudz valstīties.
izvārtīties Ilgāku laiku, daudz vārtīties.
čamdīties Ilgstoši vai intensīvi čamdīt. Taustīties, grābstīties.
sazaļot Intensīvi attīstīties (parasti par parādībām sabiedrībā).
sazelt Intensīvi attīstīties, vērsties plašumā (parasti par parādībām sabiedrībā).
virmot Intensīvi izplatīties, skanēt (par skaņām). Būt tādam, kur intensīvi izplatās, skan (skaņas).
nokūpēt Īsu brīdi izplatīties (par smaržu).
nošķīst Īsu brīdi izplatīties uz visām pusēm (par dzirkstelēm, uguni u. tml.).
nokratīties Īsu brīdi kratīties un pārstāt kratīties.
noķerstīties Īsu brīdi ķerstīties un pabeigt ķerstīties.
nolaistīties Īsu brīdi laistīties un pārstāt laistīties.
noplātīties Īsu brīdi plātīties un pabeigt plātīties.
noraustīties Īsu brīdi raustīties un pārstāt raustīties.
nodzirkstīt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties un pārstāt mirdzēt, laistīties. Nodzirkstēt (1).
nodzirkstēt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties un pārstāt mirdzēt, laistīties. Nodzirkstīt (1).
padzirkstīt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties. Padzirkstēt (1).
padzirkstēt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties. Padzirkstīt (1).
nosūkstīties Īsu brīdi sūkstīties un pārstāt sūkstīties.
nošķīst Īsu brīdi šķīst, izplatīties uz visām pusēm (par šķidrumu, masu).
novaibstīties Īsu brīdi vaibstīties un pārstāt vaibstīties.
novalstīties Īsu brīdi valstīties un pārstāt valstīties. Nozvalstīties.
novārstīties Īsu brīdi vārstīties un pārstāt vārstīties.
nozvalstīties Īsu brīdi zvalstīties un pārstāt zvalstīties.
norīstīties Īsu brīdi, vienu reizi rīstīties.
izgramstīties Izgrābstīties.
pagriezties Izmainīties un attīstīties, norisēt (kādā veidā, piemēram, par dzīvi, notikumiem).
slīgt Izplatīties (3).
migrēt Izplatīties (citā teritorijā, vietā) - par augiem.
aptvert Izplatīties (daudzās vai visās vietās) un iesaistīt, aizraut (daudzus vai visus). Pārņemt.
uzklīst Izplatīties (kādā vietā) - par ziņām, baumām u. tml.
šauties Izplatīties (kādā virzienā) - par skaņām, smaržām.
gulties Izplatīties (kam pāri) - piemēram, par miglu, tumsu.
stīdzēt Izplatīties (kar), veidojot tievu, šauru, garu formu (piemēram, par dūmiem, šķidrumu, gaismu).
ieklīst Izplatīties (kur iekšā, parasti par skaņu, gaismu).
ieslīdēt Izplatīties (kur iekšā) - par gaismu, gaismas stariem.
ielīt Izplatīties (kur iekšā) - par gaismu.
iespīdēt Izplatīties (kur iekšā) - par gaismu.
ielidot Izplatīties (kur iekšā) - par skaņu, gaismu.
ieplūst Izplatīties (kur iekšā) - par skaņu, gaismu.
ieskanēt Izplatīties (kur iekšā) - par skaņu.
iekļūt Izplatīties (kur iekšā).
skriet Izplatīties (kur, līdz kurienei) - par skaņām.
nogult Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam) - piemēram, par miglu, tumsu.
nogulties Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam) - piemēram, par miglu, tumsu.
ieaugt Izplatīties (kur) - par augiem.
staipīties Izplatīties (kur), veidojot samērā garu, šauru kopumu (par dūmiem, miglu u. tml.).
klāties Izplatīties (kur).
izplūst Izplatīties (no kāda avota) - par skaņu, gaismu.
nākt Izplatīties (no kurienes, arī kur iekšā) - par smaržām.
nākt Izplatīties (no kurienes), kļūt skaļākam (par skaņu). Tikt izteiktam.
pārlēkt Izplatīties (no viena degoša priekšmeta uz otru) - par liesmām, uguni.
spraukties Izplatīties (pa ko šauru) - par gaismu.
izspraukties Izplatīties (pa spraugu, šauru vietu) - par gaismu.
līt Izplatīties (par gaismu).
noklāties Izplatīties (pār ko, pāri kam) - piemēram, par miglu, mākoņiem.
līt Izplatīties (par liegām skaņām).
versmot Izplatīties (par ļoti stipru karstumu).
klīst Izplatīties (par skaņām, gaismu).
aizlidot Izplatīties (par skaņām).
aizplūst Izplatīties (par skaņām).
aizvelties Izplatīties (par skaņām).
laisties Izplatīties (par skaņām).
lidināties Izplatīties (par skaņām).
lidot Izplatīties (par skaņām).
traukt Izplatīties (par skaņu, gaismu).
traukties Izplatīties (par skaņu, gaismu).
velties Izplatīties (par skaņu). Virzīties līdz ar skaņas avotu.
lidot Izplatīties (par smaržām).
vēdīt Izplatīties (par smaržu, siltumu u. tml.).
vēdīties Izplatīties (par smaržu, siltumu u. tml.).
izplūst Izplatīties (par smaržu).
paklīst Izplatīties (par ziņām, baumām u. tml.).
izpausties Izplatīties (par ziņu, vēsti u. tml.).
klīst Izplatīties (par ziņu, vēsti).
velties Izplatīties (par, parasti stipru, smaržu).
sakāpt Izplatīties (parasti augšup) - par parādībām dabā.
izstarot Izplatīties (parasti par elektromagnētiskajiem viļņiem, kādu enerģijas veidu).
pārskanēt Izplatīties (pāri kam, pār ko) - par skaņu.
versmot Izplatīties (piemēram, par spēcīgu smaržu).
pludot Izplatīties (plašā vietā, vidē) - par gaismu.
plūsmot Izplatīties (plašā vietā, vidē) - par gaismu.
krist Izplatīties (pret kādu šķērsli) - par skaņu.
kāpt Izplatīties (virzienā uz augšu) - par miglu, dūmiem, smaržu, arī siltumu, mitrumu u. tml.
izspraukties Izplatīties cauri (kam), caur (ko) - par gaismu.
izlauzties Izplatīties cauri (kam), caur (ko) - par gaismu. Kļūt redzamam cauri (kam), caur (ko) - parasti par debess spīdekļiem.
pāriet Izplatīties citā teritorijā, cilvēku grupā u. tml.
pāriet Izplatīties citā vietā, vidē u. tml. (piemēram, par vielām, uguni).
nogulties Izplatīties gaisā lejup, arī krist un novietoties, parasti slānī (kur, uz kā u. tml.).
velties Izplatīties griežoties, mutuļojot (piemēram, par dūmiem, garaiņiem).
vēsmot Izplatīties kādā vidē, parasti vienlaikus ar lēnu gaisa plūsmu, lēnu vēju (parasti par smaržu). Būt lēnam (par vēju).
pārvelties Izplatīties kādā virzienā (par skaņām).
noiet Izplatīties lejup pa ķermeni (par sajūtām).
iradiēt Izplatīties organismā (par sāpēm).
izstarot Izplatīties organismā (par sāpēm).
pārgulties Izplatīties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par miglu, ēnu.
pārklāt Izplatīties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par miglu, mākoņiem, gaismu.
nošķīst Izplatīties un pārstāt izplatīties gar (ko), garām (kam) - par dzirkstelēm, uguni u. tml.
nolīt Izplatīties un pārstāt izplatīties lejā, zemē (pār ko, pāri kam u. tml.) - par gaismu.
iradiēt Izplatīties uzbudinājuma vai kavēšanas procesam (centrālajā nervu sistēmā).
saviesties Izplatīties vairākās, daudzās vietās (parasti par tumsu).
krist Izplatīties vertikāli (par zibeni).
sniegt Izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
uzlidot Izplatīties virzienā uz augšu (par skaņām, balsi).
celties Izplatīties virzienā uz augšu (piemēram, par miglu, tvaikiem, dūmiem).
slieties Izplatīties virzienā uz augšu (piemēram, par miglu, tvaikiem, dūmiem).
salīt Izplatīties viscaur (kur) - piemēram, par gaismu, skaņu.
pielīt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par gaismu, arī smaržu, gaisa strāvu.
pieskanēt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par skaņu.
piedvašot Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par smaržu, gaisa strāvu: arī piedvesmot.
piedvesmot Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par vieglu smaržu, gaisa strāvu. Arī piedvašot.
piesātināt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par vielu, arī smaržu, skaņu.
pieplūdināt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - parasti par gaismu, skaņu, smaržu.
piepildīt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - piemēram, par gaismu, skaņu, smaržu.
pārplūdināt Izplatīties viscaur (vietā, telpā) - parasti par gaismu.
sakļauties Izplatīties viscaur, būt viscaur uztveramam (piemēram, par tumsu, klusumu).
aiziet Izplatīties, arī tikt pavēstītam (par ziņām, vēstīm, slavu, runām u. tml.).
pāršalkt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, teritorijā) - par skaņu: pārskanēt (1).
pārskanēt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, teritorijā) - par skaņu.
spīdēt Izplatīties, būt, parasti labi, redzamam (par gaismu).
pārsviesties Izplatīties, izraisot degšanu citā vietā (par liesmām, uguni).
pārmesties Izplatīties, izraisot degšanu citā vietā (par liesmām, uguni). Pārsviesties (3).
gulēt Izplatīties, klāties (parasti kam pāri) - piemēram, par mākoņiem, ūdeni. Izplatīties (par miglu, tumsu).
iziet Izplatīties, kļūt plaši zināmam (par ziņām, valodām, u. tml.).
staigāt Izplatīties, kļūt zināmam (par ziņām, vēstīm u. tml.).
iet Izplatīties, kļūt zināmam (par ziņām, vēstīm, slavu u. tml.).
vējot Izplatīties, kļūt zināmam.
plīvot Izplatīties, parasti ar mainīgu intensitāti (par skaņu, gaismu).
spiesties Izplatīties, parasti citā telpā, vidē (par skaņu).
nogulties Izplatīties, parasti lejup (uz kā, kur u. tml.) - par gaismu.
spiesties Izplatīties, parasti pa ko šauru (par gaismu).
ložņāt Izplatīties, parasti slepeni (par baumām, tenkām).
lidināties Izplatīties, plūst (par smaržām).
vējot Izplatīties, plūst (piemēram, par gaisa strāvām, smaržu).
līt Izplatīties, plūst (piemēram, par gaisa strāvu, smaržu).
pārsniegt Izplatīties, sniegties pāri (teritorijas robežai).
kāpt Izplatīties, virzīties (parasti uz augšu, arī ārā no kā) - par liesmām, uguni.
novilkties Izplatīties, virzīties tā, ka pilnīgi pārklāj ko (piemēram, par mākoņiem, miglu).
izviļņot Izplūst (par gaisu, smaržu u. tml.). Izplatīties (par skaņu).
urbties Izraisīt nepatīkamas izjūtas, arī sāpes (ausīs) - par skaņām. Izplatīties cauri kam un izraisīt nepatīkamas izjūtas.
rakstīties Izrakstīties (2).
noskatīt Izraudzīt, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu). Noskatīties (2).
izritēt Izritināties (1), iztīties (2).
Nerādīt dzīvības zīmes Izskatīties mirušam, arī būt mirušam.
izsnaicīties Izsnaikstīties.
iziet Izsūkties cauri (kam), caur (ko) - par šķidrumu. Izplatīties, caur (ko) - piemēram, par stariem.
iztecēt Iztīties, atrist (piemēram, par kamolu).
māžoties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini. Censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml. Nenopietni rīkoties. Ākstīties.
nostiprināties Izveidoties spēcīgam, labi attīstīties (par augiem, to daļām).
ieviesties Izveidoties, attīstīties (piemēram, par slimību).
atraisīties Izveidoties, attīstīties, pilnīgi izpausties (par cilvēka personību).
izurbties Izvirzīties, izplatīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par gaismas staru.
izvīkstīties Izvīstīties.
Nezināt, kur (savas) acis likt Kaunēties, būt neērtā stāvoklī. Nezināt, kur skatīties.
Nezināt, kur (savas) acis likt Kaunēties, būt neērtā stāvoklī. Nezināt, kur skatīties.
nomākt Kavēt, traucēt (kam) izpausties, attīstīties (par parādībām sabiedrībā).
brēkāt Klaigāt, bļaustīties.
aizskanēt Kļūt plaši pazīstamam, zināmam. Izplatīties (par ziņām, slavu u. tml.).
ieviesties Kļūt plaši zināmam, izplatīties. Kļūt plaši lietojamam.
Iziet pasaulē Kļūt populāram, izplatīties ārpus savas zemes robežām.
Iziet pasaulē Kļūt populāram, izplatīties ārpus savas zemes robežām.
cirkulēt Kļūt zināmam daudziem Izplatīties (par runām, baumām u. tml.).
perināties Koncentrēties, izplatīties noteiktā organisma daļā (par slimības ierosinātājiem).
svaidīties Kratīties, šūpoties, zvalstīties (par priekšmetiem).
mētāties Kratīties, šūpoties, zvalstīties (par priekšmetiem). Tikt mētātam.
pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā). Kristības ceremonijā iegūt citu vārdu.
krustīties Kristīties.
piekust Kūstot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
sānis Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
sāniski Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
sāņus Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
Laistīties zeltā, sudrabā Laistīties zelta un sudraba krāsā.
Laistīties zeltā, sudrabā Laistīties zelta un sudraba krāsā. Būt bagātīgi izrotātam ar zeltu, sudrabu.
Laistīties zeltā, sudrabā Laistīties zelta un sudraba krāsā. Būt bagātīgi izrotātam ar zeltu, sudrabu.
atslīgt Lēni atbalstīties.
rāpties Lēni virzīties, izplatīties (par parādībām dabā).
Paņemt parakstu Likt parakstīties (par ko).
Paņemt parakstu Likt parakstīties (par ko).
pielipt Līpot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
salipt Līpot sasaistīties (ar ko).
salipt Līpot sasaistīties, savienoties.
kumurot Locīties, krampjaini raustīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī ķepuroties.
paglūnēt Ļauni, naidīgi paskatīties. Cieši paskatīties.
glūnēt Ļauni, naidīgi skatīties. Cieši skatīties.
pieņemt Ļaut (kādam) iesaistīties (piemēram, savā organizācijā, cilvēku grupā).
laist Ļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā). Ļaut (kādam) ko darīt, arī ļaut rīkoties, strādāt (ar ko).
Dot vaļu Ļaut brīvi izpausties, attīstīties (spējām, psihiskiem procesiem).
Atraisīt spārnus Ļaut brīvi izpausties, attīstīties (spējām, talantam u. tml.).
atdoties Ļauties iesaistīties dzimumaktā (par sievieti).
aizjoņot Ļoti ātri nokļūt, izplatīties (par ziņu, vēsti u. tml.).
Skatīties, ka vai acis izkrīt Ļoti cieši, ilgi, neatlaidīgi skatīties.
Skatīties, ka vai acis izkrīt Ļoti cieši, ilgi, neatlaidīgi skatīties.
Atbalsta punkts Ļoti mazs atbalsta laukums, tas, pie kā, uz kā var atbalstīties.
(Visas) acis izskatīt (retāk izskatīties) Ļoti sasprindzināti skatīties. Ilgi skatīties.
(Visas) acis izskatīt (retāk izskatīties) Ļoti sasprindzināti skatīties. Ilgi skatīties.
(Visas) acis izskatīties (biežāk izskatīt) Ļoti sasprindzināti skatīties. Ilgi skatīties.
šauties Ļoti strauji izplatīties (kādā virzienā) - par liesmām, arī gaismu. Plaiksnīties (par zibeni).
sasaistīt Ļoti traucēt, apgrūtināt, neļaut brīvi veidoties, attīstīties, izpausties.
Skatīties (ar) abām acīm Ļoti uzmanīgi, sasprindzināti skatīties.
Skatīties (ar) abām acīm Ļoti uzmanīgi, sasprindzināti skatīties.
Skatīties (arī raudzīties) ar abām acīm Ļoti uzmanīgi, sasprindzināti skatīties.
Ņemt acis pirkstos (retāk rokā) Ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties.
Ņemt acis pirkstos (retāk rokā) Ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties.
Ņemt acis pirkstos (retāk rokā), arī turēt acis pirkstos Ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties.
Ņemt acis rokā (biežāk pirkstos) Ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties.
Turēt acis pirkstos Ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties.
evolucionēt Mainīties, attīstīties, pārveidoties.
rādīties Māt, plātīties (parasti ar rokām).
iesāņus Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
vibrēt Mehāniski svārstīties, trīcēt (piemēram, par priekšmetu, konstrukciju).
veidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, arī sabiedrisku parādību ietekmē rasties, attīstīties kādā teritorijā (piemēram, par apdzīvotu vietu).
virmot Mirdzēt, laistīties (piemēram, par gaismu, krāsu). Arī būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem).
spogāt Mirdzēt, laistīties.
iešķībs Ne tieši (piemēram, skatīties).
nošpikot Neatļauti norakstīt, noskatīties (piemēram, mācību uzdevuma atrisinājumu).
Stāvēt uz vietas Neattīstīties, nemainīties.
Stāvēt uz vietas Neattīstīties, nemainīties.
Pakavēties (ar) acīm Neilgu laiku skatīties (uz ko).
paskatīties Neilgu laiku skatīties, arī vērot, lai ko redzētu, uzzinātu u. tml.
pablenzt Neilgu laiku uzmanīgi skatīties, novērojot (ko).
paākstīties Neilgu laiku, mazliet ākstīties.
pabakstīties Neilgu laiku, mazliet bakstīties.
pabļaustīties Neilgu laiku, mazliet bļaustīties. Paklaigāt.
pagrābstīties Neilgu laiku, mazliet grābstīties.
pagrūstīties Neilgu laiku, mazliet grūstīties.
paskatīties Neilgu laiku, mazliet ieskatīties (kur), palasīt (ko), lai pamācītos (ko), pastrādātu (ar ko).
pakārstīties Neilgu laiku, mazliet kārstīties. Arī pasnaikstīties.
paknakstīties Neilgu laiku, mazliet knakstīties.
pakratīties Neilgu laiku, mazliet kratīties.
paķerstīties Neilgu laiku, mazliet ķerstīties.
palaistīties Neilgu laiku, mazliet laistīties.
paplātīties Neilgu laiku, mazliet plātīties (ar rokām).
paraustīties Neilgu laiku, mazliet raustīties.
pabučoties Neilgu laiku, mazliet skūpstīties.
paslaistīties Neilgu laiku, mazliet slaistīties.
paslapstīties Neilgu laiku, mazliet slapstīties.
pasnaikstīties Neilgu laiku, mazliet snaikstīties.
pastostīties Neilgu laiku, mazliet stostīties.
pasūkstīties Neilgu laiku, mazliet sūkstīties.
pasvārstīties Neilgu laiku, mazliet svārstīties.
pašļakstīties Neilgu laiku, mazliet šļakstīties.
pataustīties Neilgu laiku, mazliet taustīties.
patīstīties Neilgu laiku, mazliet tīstīties.
patīties Neilgu laiku, mazliet tīties.
pavaibstīties Neilgu laiku, mazliet vaibstīties.
pavalstīties Neilgu laiku, mazliet valstīties.
pavārtīties Neilgu laiku, mazliet vārtīties.
pazvalstīties Neilgu laiku, mazliet zvalstīties.
aprakt Neļaut attīstīties (spējām). Arī pazudināt.
apspiest Neļaut brīvi dzīvot, attīstīties. Nomākt.
nospiest Neļaut brīvi dzīvot, attīstīties. Pakļaut savai varai, turēt pakļautībā.
Ne acu neuzmest Nepaskatīties (uz kādu, ko).
Stāvēt malā (arī nomaļus) Nepiedalīties, neiesaistīties, arī neiejaukties (kur).
mākties Nevēlami izplatīties (par parādībām dabā).
uzmākties Nevēlami izplatīties, iznīcinot (ko citu), traucējot (kam citam) - par parādībām dabā.
ņirbēt Nevienmērīgi, strauji mainīgi izplatīties (par gaismas stariem, gaismu).
ņergāties Niekoties, arī muļķīgi jokoties, ākstīties.
nobrūnēt Nogatavojoties, arī pārstājot attīstīties, kļūt brūnam.
pakūļāties Nokarājoties pasvārstīties, pašūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
kūļāties Nokarājoties svārstīties, šūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
nokrustīties Nokristīties.
neskatoties Nol. divd. --> skatīties.
nolocīties Noslaistīties.
noslamstīties Noslaistīties.
strāvot Noteiktā virzienā izplatīties, plūst kādā vidē samērā šaurā joslā (parasti par gaisu, šķidrumu, gaismu, skaņu).
novaikstīties Novaibstīties.
appērties Novārtīties, aplipt.
nolūkot Novērot, noskatīties.
ošņāties Ostīties.
Aplaist (arī palaist) skatu (arī skatienu, acis) Otri apskatīties.
putēt Pacelties augšup (no kā virsmas) un izplatīties uz visām pusēm (par putekļiem, sīkām (kā) daļiņām u. tml.).
pagrābāties Pagrābstīties.
pagrābstīt Pagrābstīties.
pagramstīties Pagrābstīties.
veidoties Pakāpeniski attīstīties (par psihes, rakstura, personības īpašībām, uzskatiem u. tml.).
veidoties Pakāpeniski attīstīties, tikt veidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
plesties Pakāpeniski izplatīties (kur) - par parādībām dabā.
rūgt Pakāpeniski izraisīties (par negatīvu psihisku stāvokli, naidīgām attiecībām). Pakāpeniski rasties, attīstīties (par darbību, kas vērsta pret ko). Briest.
bazēties Pamatoties, balstīties.
uzdvest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, aukstums, smarža) iesāk izplatīties. Panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
uzvēdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, smarža, vēsma) iesāk izplatīties. Panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
kliedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, tumsa, aukstums, skaņas) zūd, beidz izplatīties vai ļoti samazinās.
iesvārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk svārstīties.
satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti spēcīgi, svārstīties, vibrēt.
sakratīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pēkšņi, sāk kratīties. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi kratās.
iešūpot Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) sāk šūpoties, svārstīties.
uzvēdināt Panākt, būt par cēloni, ka iesāk izplatīties (piemēram, smarža, vēsma). Panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās (piemēram, smarža, vēsma).
palaist Panākt, ka (kas) plūst, izplatās, arī sāk plūst, izplatīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
Likt parakstu Parakstīties.
Likt parakstu Parakstīties.
pusacs Parasti savienojumā «ar pusaci skatīties, raudzīties u. tml.»: pavirši skatīties, raudzīties u. tml., darot, domājot ko citu.
pavirzīt Parasti savienojumā ar «uz priekšu»: panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, process, darbība) mazliet turpina attīstīties, sasniedz kādu attīstības posmu.
pakulstīties Paraustīties, paplivināties (vējā).
pārkrustīties Pārkristīties (1).
pārgāzties Pārliekties pāri (kam), pār (ko) un smagnēji atbalstīties (parasti ar krūtīm, vidukli).
apklust Pārstāt izplatīties (par runām, slavu, baumām u. tml.).
sastingt Pārstāt pārmainīties, attīstīties, pilnveidoties.
izlauzties Pārvarot vides pretestību, izplatīties (par skaņu).
doties Pārvietoties un iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā).
virzīties Pārvietoties, izplatīties (noteiktā virzienā) - par parādībām dabā, arī gaismu, skaņu.
sijāties Pārvietoties, izplatīties kādā vietā, vidē (par kā sīkām daļiņām).
pacelties Pārvietoties, izplatīties un pabeigt pārvietoties, izplatīties augšup (piemēram, par putekļiem, dūmiem, tvaikiem, miglu).
pavērties Paskatīties (2).
Pagriezt skatu (arī skatienu) Paskatīties (kāda virzienā).
Pagriezt skatienu (arī skatu) Paskatīties (kādā virzienā).
Pagriezt skatienu (arī skatu) Paskatīties (kādā virzienā).
Pamest acis (arī skatienu, skatu) Paskatīties (uz ko, kur).
Pamest skatienu (arī skatu, acis) Paskatīties (uz ko, kur).
Pamest skatu (arī skatienu, acis) Paskatīties (uz ko, kur).
atskatīties Paskatīties atpakaļ.
pablenzt Paskatīties nekustīgi, stingi.
Pamest skatu gaisā Paskatīties uz augšu, augšup.
Pamest skatienu (arī skatu) gaisā Paskatīties uz augšu, augšup.
Pamest skatu (arī skatienu) gaisā Paskatīties uz augšu, augšup.
palūkoties Paskatīties, parasti īsu brīdi, paskatīties (kur, kādā virzienā), parasti īsu brīdi.
paraudzīties Paskatīties, parasti īsu brīdi. Paskatīties (kur, kādā virzienā), parasti īsu brīdi. Palūkoties (1).
Pavērst skatienu (arī skatu) Paskatīties.
Pavērst skatienu (arī skatu) Paskatīties.
Pavērst skatu (arī skatienu) Paskatīties.
parēgoties Paskatīties.
pavērsties Paskatīties.
perināties Pastāvēt, veidoties noteiktā vietā (par sabiedrībai kaitīgiem, naidīgiem cilvēku grupējumiem). Pastāvēt, izplatīties (par nevēlamām parādībām sabiedrībā).
Pacīnīties ar sevi Pasvārstīties. Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
pačamdīties Pataustīties, pagrābstīties (parasti, ko meklējot).
Mielot acis Patiku skatīties, redzēt.
paurdīties Paurbināties. Arī pabikstīties, parušināties.
pārdurt Pēkšņi izplatīties (tumsā) - par gaismas staru, staru kūli.
pārplēst Pēkšņi izplatīties klusā vidē (par skaļu skaņu).
pāršķelt Pēkšņi izplatīties klusā vidē (par skaņām).
pārlīt Pēkšņi izplatīties pāri (kam), par (ko) - par gaismu. Pēkšņi tikt apgaismotam (par platību, telpu, vietu).
pāršķelt Pēkšņi izplatīties tumšā vidē (parasti par gaismas staru).
ielauzties Pēkšņi, negaidīti izplatīties (kur iekšā) - par skaņu, gaismu.
sisties Pēkšņi, strauji virzīties, izplatīties (piemēram, par tvaiku, gaisa strāvām).
Iziet (sporta, mākslas, literatūras u. tml.) arēnā Piedalīties, iesaistīties (sporta, mākslas, literatūras u. tml.) pasākumā, parasti pirmo reizi. Uzsākt nopietni, sistemātiski darboties (sportā, mākslā, literatūrā u. tml.)
Iziet sporta (arī mākslas, literatūras u. tml.) arēnā Piedalīties, iesaistīties sporta (mākslas, literatūras u. tml.) pasākumā, parasti pirmo reizi. Uzsākt nopietni, sistemātiski darboties sportā (mākslā, literatūrā u. tml.).
Iekārties (kādam) elkonī Pieķerties (kādam) pie elkoņa un spēcīgi atbalstīties uz tā.
pielipt Piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par putekļiem, gružiem u. tml.
pielipt Piesaistīties (pie kā, kam klāt), parasti mitruma iedarbībā.
pieķerties Piesaistīties, pielipt (pie kā, kam klāt).
piesūkties Piesaistīties, piestiprināties, parasti ar piesūcekni (par dzīvniekiem, augiem).
piestutēties Pieslieties (1), arī atbalstīties.
piesieties Piestiprināties (piemēram, ar saiti). Piesaistīties.
palot Plaši izplatīties (par gaismu), plaši izplatīt gaismu (par gaismas avotu). Plaši izplatīties (par gaisa plūsmu, miglu u. tml.).
izlīt Plaši izplatīties (piemēram, par gaismu, siltumu).
iespiesties Plaši izplatīties, ieviesties (piemēram, par atziņām, sasniegumiem, arī par kādām parādībām).
klāties Plesties, izplatīties (kur, kam pāri u. tml.) - piemēram, par miglu, mākoņiem. Izplatīties (kur) - par gaismu, tumsu.
segties Plesties, izplatīties (kur, kam pāri u. tml.) - piemēram, par miglu, mākoņiem. Izplatīties (kur) - par gaismu, tumsu.
dvest Plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu).
dvesmot Plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu). Dvest (3).
dvašot Plūst, izplatīties (piemēram, par siltumu, smaržu, gaisa strāvu). Dvest (3), dvesmot (1).
pūst Plūst, izplatīties līdz ar gaisa strāvu.
pulsēt Plūst, kustēties, arī izplatīties periodiski, arī turp un atpakaļ.
izplūst Plūstot izplesties, arī izplatīties uz visām pusēm (par šķidrumu, straumi).
paplūst Plūstot mazliet, daļēji izplesties, arī izplatīties uz visām pusēm.
čabēt Pļāpāt. Atskanēt, izplatīties (piemēram, par valodām).
ieprecēties Precoties iegūt (par radiniekiem). Apprecoties saistīties (piemēram, ar kādu ģimeni).
balsts Priekšmets, pamats, pret ko vai uz kā vai atbalstīties. Atbalsts.
rādīt Radīt (kādam) iespēju uztvert ar redzi, skatīties (piemēram, vizuālu mākslas darbu, kādu darbību, norisi).
skanēt Rasties (kādā procesā) un izplatīties, kļūt uztveramam (par skaņu, skaņu kopumu).
kūpēt Rasties un izplatīties (par smaržu).
starot Rasties un izplatīties telpā (par elektromagnētiskajiem viļņiem, elementārdaļiņām, arī enerģiju).
sacelties Rasties un izplatīties, parasti pēkšņi (par ziņām, baumām u. tml.).
augt Rasties, attīstīties (par augoņiem, izsitumiem).
veidoties Rasties, attīstīties, parasti pakāpeniski, kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā (par parādībām dabā).
veidoties Rasties, attīstīties, risināties kādu apstākļu, darbības ietekmē (piemēram, par situāciju, attiecībām).
pārņemt Rasties, izplatīties un aptvert (piemēram, visu platību, telpu) - parasti par gaismu, smaržu, skaņu.
kulstīties Raustīties, plivināties (vējā).
tīņāties Refl. --> tīņāt (2). Tīstīties (1).
tirināties Refl. --> tirināt. Arī raustīties, kratīties.
pieturēties Regulāri ievērot (ko) savā darbībā, rīcībā. Regulāri balstīties (uz ko).
pieraksts Rezultāts --> pierakstīt (4), pierakstīties (2).
ākstīties Rīstīties, mocīties ar nelabumu.
žākstīties Rīstīties, mocīties ar nelabumu.
atraisīt Rosināt, attīstīt (piemēram, spējas, talantu), ļaut attīstīties (spējām, talantam).
pierūsēt Rūsējot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
savienoties Saistīties (4).
lipt Saistīties (kā) virsmām vai saistīties pie (kā) virsmas, kas pārklāta ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības (par priekšmetiem).
stāties Saistīties (noteiktās attiecībās).
jūgties Saistīties (parasti darbā) un strādāt tā, ka neatliek brīva laika.
asociēties Saistīties asociācijā (3).
biedroties Saistīties biedriskās attiecībās.
mīlēties Saistīties dzimumattiecībās.
lipt Saistīties pie (kā) virsmas (par līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības).
vīties Saistīties, arī būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām. Risināties secīgi, arī raiti (par runu).
laisties Saistīties, ļaut sevi iesaistīt (darbībā, pasākumā).
vīties Saistīties, savienoties, arī secīgi mainīties.
saņemt Saistīties, uzņemties (ko) ar līgumu.
Nevar (ne) skatienu (arī acis) atraut Saka, ja nevar beigt skatīties uz ko tādu, kas saista uzmanību.
Nevar (ne) acis (arī skatienu) atraut Saka, ja nevar beigt skatīties uz ko tādu, kas saista uzmanību.
Skaties (arī raugies) ar acīm! Saka, pamudinot skatīties vērīgi, uzmanīgi (lai ko saskatītu).
aizmesties Sākt veidoties, sākt attīstīties (parasti par pumpuriem, augļiem, ogām).
saraustīties Sākt, parasti pēkšņi, raustīties (parasti par ķermeni, tā daļām). Īsu brīdi raustīties.
sarīstīties Sākt, parasti pēkšņi, rīstīties. Īsu brīdi rīstīties.
sastostīties Sākt, parasti pēkšņi, stostīties.
sasvārstīties Sākt, parasti pēkšņi, svārstīties; īsu brīdi svārstīties.
sazvalstīties Sākt, parasti pēkšņi, zvalstīties. Īsu brīdi zvalstīties.
sačunčuroties Samudžināties, arī saburzīties. Arī satīstīties. Arī sačervelēties.
saošņāties Saostīties (1).
saošņāties Saostīties (2).
korespondēt Sarakstīties (ar personām vai iestādēm).
savīties Sasaistīties (2).
Sadoties mutes Saskūpstīties.
sabučoties Saskūpstīties.
samutēties Saskūpstīties.
izveidoties Sasniegt noteiktu pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā. Intelektuāli attīstīties.
sarullēties Satīties rullī. Tikt sarullētam (1).
savīstīties Satīties, satuntuļoties (segā, drēbēs).
savaikstīties Savaibstīties.
nosūkstīties Savienojumā «nevarēt nosūkstīties»: nevarēt beigt sūkstīties.
sadoties Savienojumā «sadoties rokās», «sadoties rokām»: saistīties (vienam ar otru, citam ar citu).
iemest Savienojumā ar «acs», «skatiens»: ātri vai pavirši ieskatīties, paraudzīties.
laistīt Savienojumā ar verba «laistīties [2]» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
mest Savienojumos «mest acis», «mest skatienu»: ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
saķepēt Savienoties, sasaistīties (ar ko mīksta, lipīgu).
saķept Savienoties, sasaistīties kā mīksta, lipīga iedarbībā. Savienojoties, sasaistoties kļūt par mīkstu, lipīgu masu.
savīkstīties Savīstīties (1).
savīkstīties Savīstīties (2).
saķēdēties Savstarpēji sasaistīties virknē, rindā u. tml. (parasti par vielas daļiņām).
noskanēt Skanot izplatīties pār (ko), pāri (kam).
lūkot Skatīt, skatīties.
skatīt Skatīties (1).
zagties Skatīties (kādā virzienā) tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti vērsties (kur, kādā virzienā) - par acīm, skatienu.
Kavēties (ar) acīm Skatīties (kādu laiku uz ko).
ieskatīties Skatīties (kur iekšā), parasti īsu brīdi.
vērties Skatīties (uz ko, kur) - parasti par cilvēkiem.
lūrēt Skatīties ilgi (uz ko). Skatīties nekustīgi, ilgi.
atskatīties Skatīties ilgi ar patiku, neapnīkstot.
atskatīties Skatīties ilgi, līdz apnikumam.
Skatīties (arī raudzīties) ar lielām acīm Skatīties izbrīnā, pārsteigumā.
Skatīties (arī aplūkot, vērot) (ar) kārām acīm Skatīties kāri.
Skatīties (arī raudzīties) ar kārām acīm Skatīties kāri.
Skatīties baltām acīm Skatīties ļoti dusmīgi.
Skatīties baltām acīm Skatīties ļoti dusmīgi.
Skatīties (arī raudzīties) ar baltām acīm Skatīties ļoti dusmīgi.
Lūrēt caur pieri Skatīties naidīgi (uz ko).
blenzt Skatīties nekustīgi, parasti ilgi (vienā punktā).
šķielēt Skatīties sānis, galvenokārt pavēršot tikai acis. Būt pavērstam sānis (par acīm).
noskatīties Skatīties un pabeigt skatīties.
spoguļoties Skatīties uz savu attēlu, ko rada spogulis, arī kāda virsma.
Lūrēt ar vienu aci Skatīties zaglīgi, slepus (uz ko).
Mest (acu) zibeņus (arī zibšņus) Skatīties, paužot skatienā dusmas, ļaunumu, izaicinājumu.
Mest (acu) zibšņus (arī zibeņus) Skatīties, paužot skatienā dusmas, ļaunumu, izaicinājumu.
uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (darbība, process, arī stāvoklis) būtu neatbilstošs noteiktām prasībām, noteikumiem u. tml.
uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (dzīvnieks) nepakļaujas, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
uzraudzīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (dzīvnieks) nepakļaujas, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
uzraudzīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kā darbība, process, arī stāvoklis) būtu neatbilstošs noteiktām prasībām, noteikumiem u. tml.
uzraudzīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, normām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, normām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama. Uzraudzīt.
zibināt Skatīties, vērst (acis, skatienu), spilgti paužot jūtas, emocionālu stāvokli.
zibsnīt Skatīties, vērst (acis, skatienu), spilgti paužot jūtas, emocionālu stāvokli.
Laist acis (arī skatienu) Skatīties.
Laist skatienu (arī acis) Skatīties.
bučoties Skūpstīties.
mutēties Skūpstīties.
Mainīt skūpstus Skūpstīties.
Mainīt skūpstus Skūpstīties.
slamstīties Slaistīties (1).
nolūrēt Slepus noskatīties, novērot.
nošķielēt Slepus noskatīties.
paglūnēt Slepus paskatīties, pavērot (par cilvēku).
palūrēt Slepus paskatīties, pavērot.
glūnēt Slepus skatīties (uz medījumu), gaidot izdevīgu brīdi (tā) iegūšanai (par dzīvniekiem).
glūnēt Slepus skatīties, vērot (par cilvēku).
lūrēt Slepus skatīties, vērot.
šķielēt Slepus skatīties.
snaicīties Snaikstīties.
mīcīties Spaidīties, grūstīties (drūzmā).
svārstībspēja Spēja (piemēram, priekšmetam, veidojumam) svārstīties.
dzīvotspēja Spēja eksistēt un attīstīties (idejām, teorijām, pasākumiem u. tml.).
gulties Spiest ar savu smagumu (uz ko), balstīties (uz kā).
kosties Spiesties iekšā (kādā materiālā), cieši saistīties (ar to) - par vielām, parasti krāsām.
dzirkstīties Spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties (parasti atkārtoti, ilgstoši).
dzirkstīt Spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties. Dzirkstēt (1).
dzirkstēt Spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties. Dzirkstīt (1).
izplatība Stāvoklis, kad (kas, piemēram, ziņa, vēsts, uzskats) ir zināms, pazīstams. Process --> izplatīties (2).
izplatība Stāvoklis, kad (kas) ir sastopams, atrodas (piemēram, telpā, vidē). Process --> izplatīties (1).
piestīgot Stīgojot izplatīties (kur) lielākā daudzumā (par augiem, to daļām); stīgojot pilnīgi vai daļēji pārklāt (ko).
atsperties Stingri atbalstīties (parasti ar kājām vai rokām darbojoties vai turoties pretim kādai citai darbībai).
atsperties Stingri atbalstīties (parasti pirms lēciena, grūdiena).
durties Stingri skaities (pie kā), balstīties (kur) - par ķermeņa daļām.
Raustīt valodu Stostīties.
Raustīt valodu Stostīties.
atplaukt Strauji attīstīties (par zinātni, kultūru pēc atpalicības, sastinguma).
rosīties Strauji attīstīties, augt (par augiem, to daļām).
iešalkot Strauji izplatīties (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
iešalkt Strauji izplatīties (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
izskriet Strauji izplatīties (piemēram, par ziņām, vēstīm).
pārskriet Strauji izplatīties ķermenī (par sajūtām).
noskriet Strauji izplatīties lejup pa ķermeni (par sajūtām).
gāzties Strauji izplatīties, plūst (par spēcīgu uguni, dūmu mutuļiem u. tml.).
traukt Strauji risināties (piemēram, par notikumiem, parādībām sabiedrībā). Strauji izplatīties (par ziņām, vēstīm u. tml.).
traukties Strauji risināties (piemēram, par notikumiem, parādībām sabiedrībā). Strauji izplatīties (par ziņām, vēstīm u. tml.).
mesties Strauji, enerģiski iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā). Strauji, enerģiski veikt (kādu darbu).
pasisties Strauji, pēkšņi izplatīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, liesmām, gāzi.
piestrāvot Strāvojot izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - parasti par gaismu.
sūrkstīties Sūkstīties.
rezonēt Svārstīties rezonanses iedarbībā.
šūpoties Svārstīties samērā ritmiski, regulāri (parasti par ūdenstilpes viļņiem).
vēzēties Svārstīties, kustēties, parasti plašā amplitūdā.
oscilēt Svārstīties.
Cīnīties ar sevi Svārstīties. Censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
Cīnīties ar sevi Svārstīties. Censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
lēkt Šķīst, šļakstīties (par ūdeni, dubļiem u. tml.).
šļakatoties Šļakstīties.
tašķīties Šļakstīties.
atraisīts Tāds, kam ir radīta iespēja brīvi attīstīties, izveidoties (par jaunradi, cilvēka spējām, dotībām).
briedīgs Tāds, kas attīstās, kļūst lielāks. Tāds, kas spēj attīstīties, kļūt lielāks.
stingrs Tāds, kas ir labi attīstīties (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
runīgs Tāds, kas mēdz daudz un labprāt runāt. Tāds, kas labprāt mēdz iesaistīties sarunās.
sausumizturīgs Tāds, kas spēj augt un attīstīties sausā vidē vai zināmu laiku izturēt mitruma trūkumu augsnē un gaisā, nepārtraucot augšanu un attīstību (par augiem).
dzīvotspējīgs Tāds, kas spēj eksistēt un attīstīties (par idejām, teorijām, pasākumiem u. tml.).
atbalsts Tas, pret ko var atbalstīties.
notaustīties Taustīties un pabeigt taustīties.
tvarstīties Taustīties, lai satvertu (ko). Arī tvarstīt (2).
aiztaustīties Taustoties aizvirzīties. _imperf._ Taustīties prom. Taustoties nokļūt (kur, līdz kādai vielai, aiz kā, pie kā u. tml.).
attaustīties Taustoties atvirzīties šurp. _imperf._ Taustīties šurp. Taustoties atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
veidoties Tiekot organizētam, dibinātam, rasties, attīstīties (piemēram, par kolektīvu, sabiedrisku institūtu). Rasties sabiedrībā, cilvēku grupā.
tītēties Tiepties, spītēties. Tītīties.
atbalsoties Tikt atbalsotam (par skaņu). Radot atbalsis, izplatīties.
nokrist Tikt spriegi, skarbi izteiktam (par vārdu). Izplatīties netālu, nelielā vietā (par skaņu).
pieturēties Turoties (pie kā), atbalstīties (pret to).
veidoties Tuvoties noteiktai pakāpei garīgās vai fiziskās attīstības procesā. Intelektuāli, profesionāli attīstīties.
visapkārt Uz visām pusēm, uz visiem pēc kārtas (skatīties, lūkoties u. tml.).
apkārt Uz visām pusēm, uz visiem pēc kārtas (skatīties).
blenzt Uzmanīgi skatīties, novērojot (ko).
Zagt dienas Vadīt dienas bezdarbībā, slaistīties. Vadot dienas bezdarbībā, slaistoties, sagādāt kādam zaudējumus.
vaikstīties Vaibstīties.
izkārstīties Vairākkārt kārstīties.
lēkāt Vairākkārt krasi svārstīties (piemēram, par temperatūru).
kārstīties Vairākkārt liekties, stiepties ārā, vairākkārt stiepties, sniegties (gar ko, pāri kam u. tml.). Snaikstīties.
sabakstīties Vairākkārt saskaroties ar ko asu, iegūt, parasti sīkus, ievainojumus. Arī sadurstīties (1).
bakstīties Vairākkārt skart. Vairākkārt bakstīt kādu vai skart citam citu. Grūstīties.
raustīties Vairākkārt strauji svārstīties, arī mainīties apjomā (par liesmu). Izplatīt vairākkārt strauji mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Vairākkārt strauji mainīt stiprumu (par gaismu).
šūpoties Vairākkārt svārstīties, parasti sāniem lēni, plaši, arī neregulāri.
šļakstināties Vairākkārt šļakstīties (1).
tupuļāt Vairākkārt tupties. Tupstīties.
purināties Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži svārstīties vēja iedarbībā (par kokiem, krūmiem, to zariem).
nīkuļot Vāji attīstīties, augt, arī pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par augiem, to daļām, dzīvniekiem). Arī nīkt (1).
nīkt Vāji attīstīties, augt, arī pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par augiem, to daļām, dzīvniekiem). Arī nīkuļot (1).
velties Veidoties, izplatīties ūdenstilpē (par viļņiem).
ielūkoties Vērīgi ieskatīties (kur iekšā).
taustīties Vērīgi skatīties. Būt vērīgam (par acīm, skatienu).
aplūkoties Vērīgi, uzmanīgi apskatīties (visapkārt).
lūkoties Vērīgi, uzmanīgi skatīties (kur, uz ko).
ķīķerēt Vērot, skatīties, arī censties ko saskatīt (parasti slepus).
raudzīties Vērst skatienu (kur, uz ko) - par cilvēkiem. Skatīties (1)
risināties Vērsties plašumā, attīstīties (par sarunu, domu, tematu u. tml.).
saplaukt Vērsties plašumā, attīstīties (par vairākām, daudzām parādībām sabiedrībā).
šurp Vēršoties pie runātāja (piemēram, runāt, skatīties).
Mēroties skatieniem Vērtējot pētījoši skatīties vienam uz otru, citam uz citu.
Mēroties skatieniem Vērtējot, pētījoši skatīties citam uz citu.
trīcēt Viegli svārstīties (par gaisu, gaisa strāvu, arī uguni).
trīsēt Viegli svārstīties (par gaisu, gaisa strāvu, arī uguni).
līgoties Viegli svārstīties, šūpoties (kādu spēku iedarbībā).
trizuļot Viegli svārstīties, trīcēt. Viegli svārstoties, trīcot atstarot strauji mainīga virziena gaismu.
virmot Viegli svārstīties, vibrēt (piemēram, par gaisu). Būt tādam, kurā izplatās šādas svārstības.
plūst Vienmērīgi izplatīties (par gaismu). Pakāpeniski iestāties (piemēram, par krēslu).
plūst Vienmērīgi izplatīties (piemēram, par smaržu, siltumu).
plūst Vienmērīgi virzīties, izplatīties (par miglu, dūmiem u. tml.).
vīkšķīties Vīkstīties (1).
vīkšķīties Vīkstīties (2).
pārviļņot Viļņojot pārvietoties, izplatīties (uz citu vietu).
sapīties Viļoties, tinoties u. tml., sasaistīties. Arī samudžināties.
izvirpuļot Virpuļojot izplūst, izplatīties.
priekša Virzienā prom no sevis (raudzīties, skatīties).
pacelt Virzīt un pabeigt virzīt augšup, parasti pa gaisu. Būt par cēloni tam, ka (kas) virzās, izplatās un pabeidz virzīties, izplatīties augšup, parasti pa gaisu.
šķelt Virzīties (kādā vidē), pārvarot (tās) pretestību. Izplatīties (kādā vidē).
Mīdīties (arī mīņāties) uz vietas Virzīties ļoti lēni. Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem. Attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
urbties Virzīties, izplatīties (kur, cauri kam) - piemēram, par gaismas staru.
spraukties Virzīties, izplatīties (pa ko Šauru) - par vēju, dūmiem u. tml.
vēdīt Virzīties, izplatīties (par gaisa plūsmu).
līst Virzīties, izplatīties (par parādībām dabā).
nosēsties Virzīties, izplatīties gaisā lejup un sakrāties, parasti slāņveidīgi (kur, uz kā u. tml.) - par sniegu, putekļiem u. tml.
tikt Virzīties, izplatīties tā, ka skar (ko), iedarbojas (uz ko) - piemēram, par vielām, parādībām dabā.
vēdināties Virzīties, izplatīties, parasti, vēdinot (ko) - par gaisu.
stiepties Virzīties, pārvietoties, arī izplatīties (parasti) garā virknē, joslā, veidojumā.
zvāļoties Virzoties šūpoties (parasti spēcīgi) no vieniem sāniem uz otriem - par transportlīdzekļiem, arī pasažieriem tajos. Zvalstīties (1).
saķerties Virzoties, pārvietojoties (viens otram, cits citam pāri, garām u. tml.), sasaistīties.
kūļāties Virzoties, pārvietojoties nevienmērīgi svārstīties, šūpoties. Virzīties, pārvietoties nevienmērīgi, neritmiski.
vīkstīties Vīstīties (1).
vīkstīties Vīstīties (2).
iesīkstēt Zaudēt spējas attīstīties, pārveidoties, arī pielāgoties (par uzskatiem, paradumiem u. tml.).
dzalkstīt Zibēt, laistīties.
Vidējā izglītība Zināšanu, prasmju un iemaņu kopums, kas ļauj pilnvērtīgi iesaistīties ražošanā, sabiedriskā dzīvē un iegūt tiesības turpināt mācības augstākajā mācību iestādē.
zvāroties Zvalstīties (1).

tīties citās vārdnīcās:

Tēzaurs

tīties

MLVV

tīties