savārtīties
savārtīties parasti 3. pers., -ās, pag. -ījās
Refl. → savārtīt. Tikt savārtītam.
PiemēriMētelis savārtījies putekļos.
- Mētelis savārtījies putekļos.
- pārn. Tagad [kaķa] melnā krāsa likās saulē izbalējusi un balta bija savārtījusies rudens lietū.
Avoti: 7-1. sējums