vārstīties
vārstīties parasti 3. pers., -ās, pag. -ījās
1.Refl. → vārstīt1. Tikt vārstītam.
PiemēriMājas ārdurvis vārstījās vējā, smilkstēdamas eņģēs.
- Mājas ārdurvis vārstījās vējā, smilkstēdamas eņģēs.
- Vienu nakti jūrā bija liels vējš, mūsu balkona durvis nemierīgi vārstījās..
- Tagad klases baltās, smagās durvis vārstījās bez mitas. Skolēni nāca vienā strīpā..
2.Refl. → vārstīt2. Tikt vārstītam.
PiemēriAnna piecēlās un paņēma mazo pie rokas, tam jau acis vārstījās no miega, viņa aizgāja to nolikt gulēt.
- Anna piecēlās un paņēma mazo pie rokas, tam jau acis vārstījās no miega, viņa aizgāja to nolikt gulēt.
- ..vārgajā sejā gurdi vārstījās iekaisušās acis.
- ..žokļi vārtījās, koda, plēsa un gremoja, tikai paretam negribot izmēzdami kādu vārdu..
Stabili vārdu savienojumiMute vārstās (arī virinās).
- Mute vārstās (arī virinās) idioma — sar. Saka, ja kāds lieki, nevajadzīgi runā.
Avoti: 8. sējums