vārstīt
vārstīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vairākkārt vērt vaļā un ciet (durvis, logus u. tml.). Virināt.
PiemēriVārstīt vārtus.
Stabili vārdu savienojumiVārstīt (arī virināt, retāk virāt) durvis.
2.Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, muti, acis).
Piemēri..satiksmes policisti, vārstīdami mutes kā slāpstoši līņi, ik pa brīdim skrēja ieelpot skābekli pie īpašiem automātiem..
Stabili vārdu savienojumiVārstīt (arī virināt) muti.
3.Šūt lieliem dūrieniem, nevīžīgi, arī ātri vai pavirši. Arī diegt [1].
4.Atkārtoti vai vairākos paņēmienos vērt (piemēram, diegu adatā, auklas pastalās).
PiemēriGanu meitene, domāt, mēma patrāpījusies. Tikai pāris reižu Jānis dzirdēja, ka tā, pastalām auklas vārstīdama, kaut ko degunā dundurē bez vārdiem.
4.1.Šādā veidā verot, veidot (piemēram, krelles).
PiemēriTe tās [meitenes] garās virknēs [pērles] vārsta, te tās zilā gaisā griež..
Avoti: 8. sējums