vārstīt
vārstīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vairākkārt vērt vaļā un ciet (durvis, logus u. tml.). Virināt.
PiemēriVārstīt vārtus.
- Vārstīt vārtus.
- Tikko no rītiem apakšā sāka vārstīt virtuves durvis, arī vecais zvirbulis tūliņ bija lejā.
- Vārstīja [mājas īpašnieks] logus vaļā un ciet, lai pārbaudītu, vai kāda aploda nav piebriedusi vai izkaltusi.
- pārn. Vējš virā vārtus, rijā durvis vārsta..
- pārn. ..Nāve tur vārstīja nabagu durvis.
Stabili vārdu savienojumiVārstīt (arī virināt, retāk virāt) durvis.
- Vārstīt (arī virināt, retāk virāt) durvis idioma — Bieži ierasties (kur).
2.Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, muti, acis).
Piemēri..satiksmes policisti, vārstīdami mutes kā slāpstoši līņi, ik pa brīdim skrēja ieelpot skābekli pie īpašiem automātiem..
- ..satiksmes policisti, vārstīdami mutes kā slāpstoši līņi, ik pa brīdim skrēja ieelpot skābekli pie īpašiem automātiem..
- ..krasta smiltīs žaunas vārstīja vismaz divus kilogramus smaga līdaka.
- Balsu pamodināts, Edžus samiegojies vārsta plakstus.
- «Vai, cik skaista lellīte! Vārsta acis kā dzīva!»
Stabili vārdu savienojumiVārstīt (arī virināt) muti.
- Vārstīt (arī virināt) muti idioma — sar. Lieki, nevajadzīgi runāt.
3.Šūt lieliem dūrieniem, nevīžīgi, arī ātri vai pavirši. Arī diegt [1].
4.Atkārtoti vai vairākos paņēmienos vērt (piemēram, diegu adatā, auklas pastalās).
PiemēriGanu meitene, domāt, mēma patrāpījusies. Tikai pāris reižu Jānis dzirdēja, ka tā, pastalām auklas vārstīdama, kaut ko degunā dundurē bez vārdiem.
- Ganu meitene, domāt, mēma patrāpījusies. Tikai pāris reižu Jānis dzirdēja, ka tā, pastalām auklas vārstīdama, kaut ko degunā dundurē bez vārdiem.
4.1.Šādā veidā verot, veidot (piemēram, krelles).
PiemēriTe tās [meitenes] garās virknēs [pērles] vārsta, te tās zilā gaisā griež..
- Te tās [meitenes] garās virknēs [pērles] vārsta, te tās zilā gaisā griež..
Avoti: 8. sējums