tīt
tīt tinu, tin, tin, pag. tinu; trans.
1.Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā. Ar šādām kustībām veidot (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
PiemēriTīt auklu.
Stabili vārdu savienojumiTīt (kādu) ap pirkstu (retāk pirkstiņu).
1.1.Ar šādām kustībām virzot ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, veidot (piemēram, kamolu).
PiemēriDzija trūka, vajadzēja siet vienā gabalā... Katra savu kamolu tinām apaļu jo apaļu.
Stabili vārdu savienojumiTīt spoli.
1.2.Virzot (priekšmeta, materiāla daļas, joslas), parasti cilindrveidīgi, veidot (to vēlamajā formā). Šādā veidā darināt (ko).
PiemēriTīt paklāju.
1.3.parasti savienojumā ar «nost». Pakāpeniski virzīt nost, laukā (ko no kāda satīta kopuma).
PiemēriTīt pavedienu nost no spoles.
2.Klāt, segt (kādu, ko), parasti visapkārt, cieši (ar kādu materiālu, veidojumu u. tml.).
PiemēriTīt zīdaini autiņos.
Stabili vārdu savienojumiMiglā tīts.
2.1.Klāt, segt (kādu materiālu, veidojumu u. tml.), parasti visapkārt, cieši.
PiemēriTīt šalli ap kaklu.
2.2.pārn. Atrodoties, izplatoties (kam) visapkārt, būt par cēloni tam, ka (tas) ir grūti saredzams (piemēram, par miglu, tumsu).
PiemēriEs zinu kalnus, zinu dziļas aizas, Bet virsotnes arvien man migla tina..
2.3.parasti savienojumā ar «laukā», «nost». Ņemt, virzīt (ko) laukā (no kā tāda, kas, parasti visapkārt, cieši, klāj, sedz). Ņemt, virzīt (no kā) nost (ko tādu, kas, parasti visapkārt, cieši, klāj, sedz).
PiemēriTīt laukā iepirkumus.
Avoti: 7-2. sējums