tītīties
tītīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.; pareti
Tiepties, spītēties. Tītēties.
PiemēriSaimniece, lūpu uzmetusi, meitenīgā vīzdegunībā mēģināja tītīties pretī, taču, no vīra rokas.. grābiena sapratusi, ka lieta nopietna, sašļuka.. un pasteidzās nozust.
Avoti: 7-2. sējums