piekasīties
piekasīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.sar. Saskatīt sīkas kļūdas, trūkumus un norādīt uz tiem. Izraisīt strīdu.
Piemēri«Nekas tev nav labi, vienmēr visiem piekasies, uzbāzies un nekad neļauj cilvēkam godīgi strādāt.»
- «Nekas tev nav labi, vienmēr visiem piekasies, uzbāzies un nekad neļauj cilvēkam godīgi strādāt.»
- Strautmanis vienkārši šķita sausiņš un sīkumains, kas mīlēja piekasīties un pavēlēt.
- «Tu neņem ļaunā to pirmītējo sarunu pie galda. Mans tēvocis aizvien mīl piekasīties. Viņš nevar dzīvot bez strīdiem.»
2.vienk. Rupjā veidā, uzmācīgi parādīt (kādai) uzmanību.
Piemēri«Bet vai tie lauki [ballē] nepiekasīsies?» prātoja Baiba, vakarā apdrukāto kreklu cilādama.
- «Bet vai tie lauki [ballē] nepiekasīsies?» prātoja Baiba, vakarā apdrukāto kreklu cilādama.
Avoti: 6-2. sējums