dīkdienīgs
dīkdienīgs -ais; s. -a, -ā
dīkdienīgi apst.
1.Bezdarbīgs, slinks.
PiemēriDīkdienīgs pūlis.
- Dīkdienīgs pūlis.
- Nācējs pabāza galvu caur kārkliem, ieraudzīja dīkdienīgo sabiedrību, kas sita kārtis un tukšoja pudeli..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības. Saistīts ar dīkdienību.
PiemēriDīkdienīga dzīve.
- Dīkdienīga dzīve.
- Dīkdienīgi nosizdams laiku, viņš pastāvīgi dungo pie sevis kādu banālu dziesmiņu, mētājas ar lētām asprātībām, muļķīgiem jokiem.
Avoti: 2. sējums