taipus2
taipus priev. ar ģen. vai dat.
Norāda uz objektu, salīdzinot ar kuru (kas) atrodas, noris tālāk no kā (piemēram, no skatītāja, vērotāja).
PiemēriTagad tur grābājās divi: viens šaipus, otrs - taipus žogam. Taipusē kāds nervozi elšāja [elsoja] un ar nagiem plūkāja skabargas.
Avoti: 7-2. sējums