Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pielaulāt
pielaulāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Saistīt laulībā.
Piemēri..pats Daiglis nemaz lāgā neticēja tam, ka viņam pielaulāta viņa māsīca Lavīze..
  • ..pats Daiglis nemaz lāgā neticēja tam, ka viņam pielaulāta viņa māsīca Lavīze..
  • Mācītājs gan bija Ievu ar Ansi salaulājis, bet pusnaktī sievas aubi viņai galvā uzlikt nepaspēja. Ja tā noticis, vai tad Ieva ir Ansim īsteni pielaulāta? Ar vārdiem vien!...
1.1.divd. formā: pielaulāts; pārn. Tāds, ar ko pastāvīgi ir kopā, tāds, no kā nevar šķirties.
PiemēriVai tas matainis [pagasta vecākais] pagastam pielaulāts?
  • Vai tas matainis [pagasta vecākais] pagastam pielaulāts?
  • sal. «Tu jau esi pie tā nolāpītā dīvāna kā pielaulāts. Un šodien, kā rādās, tu kroņa vajadzībām neesi uzrakstījis ne rindu.»
Avoti: 6-2. sējums