Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
rudimentārs
rudimentārs -ais; s. -a, -ā; biol.
rudimentāri apst.
1.Tāds, kas nav līdz galam attīstīts, tāds, kas pakāpeniski izzūd (par organisma daļām).
PiemēriAusu muskuļi cilvēkam ir ļoti vāji attīstīti un nespēj kustināt ausis. Tie ir rudimentāri.
  • Ausu muskuļi cilvēkam ir ļoti vāji attīstīti un nespēj kustināt ausis. Tie ir rudimentāri.
  • Dažādie rudimentārie, liekie orgāni, kā, piemēram, tārpveidīgais aklās zarnas piedēklis,.. uzskatāmi liecina par mūsu [cilvēku] izcelšanos no zīdītājiem..
  • Vīrišķie ziedi [bērzu dzimtas augiem] pa daļai saauguši ar seglapu; tajos ir 2-10 putekšņlapu, bet apziedņa nav vai tas ir rudimentārs.
Stabili vārdu savienojumiRudimentārs orgāns.
  • Rudimentārs orgāns Orgāns, kas organisma evolūcijas gaitā ir zaudējis savu sākotnējo nozīmi un pakāpeniski izzūd. Rudiments.
1.1.pārn. Tāds, kas ir gandrīz pilnīgi izzudis.
PiemēriCilvēkam.. aizķērušies tāda rudimentāra atziņa, ka mums mūsu civilizētajā pasaulē kaut kā trūkst. Un viņš.. brauc uz dzīvnieku tirgu.
  • Cilvēkam.. aizķērušies tāda rudimentāra atziņa, ka mums mūsu civilizētajā pasaulē kaut kā trūkst. Un viņš.. brauc uz dzīvnieku tirgu.
  • Dažkārt sašaurinājusies ģimenes ētiskā kontrole, devalvējusies vecāku audzinošā loma, rudimentārā stāvoklī atrodas tikumiskā paškontrole.
Avoti: 6-2. sējums