rūdīt
rūdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļās) kļūst spēcīgāks, izturīgāks.
Piemēri..Līzi rūda vaļinieku dzīve. Darbs un vēlreiz darbs piepilda viņas dienas..
- ..Līzi rūda vaļinieku dzīve. Darbs un vēlreiz darbs piepilda viņas dienas..
- Nav te [Kurzemē] zemgaliešu leknās glūdas, Baltās smiltis ļaudis stingrāk rūda.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, viņa raksturs, griba) kļūst stingrāks, noteiktāks. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku attiecības) kļūst noturīgākas.
PiemēriRūdīt gribu.
- Rūdīt gribu.
- Šīs ganu un mazpuišu dienas Ruļļos nebija vieglas, bet šīs dienas mani rūdīja būt stipram un patstāvīgam.
- ..skolotāja saka, ka ar gaidīšanu varot rūdīt raksturu.
- Ilgus gadus tilzieši, izmantodami vēstuļu starpniecību, rūdīja draudzību ar cittautiešiem..
2.tehn. Sakarsējot (materiālus) virs kritiskās temperatūras un strauji atdzesējot, palielināt (to) izturību, triecienstingrumu.
PiemēriRūdīt tēraudu.
- Rūdīt tēraudu.
- Rūdīt stiklu.
- Ar lāzera staru var griezt, metināt, rūdīt metālus un apstrādāt detaļas ar lielu precizitāti.
- pārn. ..rūgtu ciešanu un sāpju ugunis rūdīja Miltona dzeju, līdz tā uzliesmoja spožā, revolucionārā patosā.
Avoti: 6-2. sējums