rūdīts
rūdīts -ais; s. -a, -ā
rūdīti apst.
1.Divd. → rūdīt.
2.Tāds, kam ir liela pieredze, plašas zināšanas (kādā darbības nozarē).
PiemēriĀbelkalnam, kā rūdītam kauju dalībniekam, jau no Ložmetējkalna cīņu laikiem bija zināms, cik uzmanīgam, visu apsverošam jābūt komandierim.
- Ābelkalnam, kā rūdītam kauju dalībniekam, jau no Ložmetējkalna cīņu laikiem bija zināms, cik uzmanīgam, visu apsverošam jābūt komandierim.
- ..nodzenātais un slāpju nomocītais gladiators bij sastapies ar rūdītu kareivi un bijušo cirka cīkstoni..
- Straume plūst, baļķis zem kājām grozās un grīļojas, pat rūdītam plostniekam dažkārt paslīd kāja, un pats - plunkš! - Salacā.
2.1.Tāds, kura nevēlamās īpašības ir noturīgas, nemainīgas, izriet no ilgstošas prakses.
PiemēriRūdīts noziedznieks.
- Rūdīts noziedznieks.
- Ar rūdītiem slaistiem, kas negribēja laboties.., runāšana bija īsa: tie varēja meklēt darbu citur.
Avoti: 6-2. sējums