Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rūdīts
rūdīts -ais; s. -a, -ā
rūdīti apst.
1.Divd. → rūdīt.
2.Tāds, kam ir liela pieredze, plašas zināšanas (kādā darbības nozarē).
PiemēriĀbelkalnam, kā rūdītam kauju dalībniekam, jau no Ložmetējkalna cīņu laikiem bija zināms, cik uzmanīgam, visu apsverošam jābūt komandierim.
2.1.Tāds, kura nevēlamās īpašības ir noturīgas, nemainīgas, izriet no ilgstošas prakses.
PiemēriRūdīts noziedznieks.
Avoti: 6-2. sējums