ruds
ruds -ais; s. -a, -ā
rudi apst.
Dzeltenbrūns ar sarkanīgu nokrāsu.
PiemēriRudas acis.
- Rudas acis.
- Ruda bārda.
- Rudi mati.
- Ruds akmens.
- Rudas smilgas.
- Ruda ķēve.
- Priežu rudie stumbri.
- Visas sādžas pirtiņas.. stāvēja.. gar pašu purva malu, un rudais purva ūdens nemitīgi grauza to pamatus.
- Pie kadiķu krūmiem rudajās sūnās.. kā rūsganas vai tumši sudrabotas saktas gulēja čūskas.
- Kaķis.. pietecēja klāt. Kuplais, rudais kažoks bija piebiris ar sniegu..
- pārn. Rudens tagad atnāca ar lielām miglām. Vakari, tādi rudi un melni, dēdēja kā sabozušies pūces bērni tieši durvju un logu priekšā.
- pārn. Rudeņi, Rudie, nemierīgie rudeņi! Pilna pasaule norautu lapu..
- Rudajai rozei zaru miza brūni rūsgana, nogatavojušies augļi.. spilgti sarkani.
Stabili vārdu savienojumiRudā roze.
- Rudā roze — Savvaļas roze ar sarkanbrūniem dzinumiem.
Avoti: 6-2. sējums