rudums
rudums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → ruds, šīs īpašības konkrēta izpausme. Ruds priekšmets, viela, laukums.
PiemēriNo zemes jau līda laukā jaunā zālīte, tak izgājušā rudeņa [rudens] rudums vēl nebija zaļuma pārņemts.
Avoti: 6-2. sējums