rudums
rudums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → ruds, šīs īpašības konkrēta izpausme. Ruds priekšmets, viela, laukums.
PiemēriNo zemes jau līda laukā jaunā zālīte, tak izgājušā rudeņa [rudens] rudums vēl nebija zaļuma pārņemts.
- No zemes jau līda laukā jaunā zālīte, tak izgājušā rudeņa [rudens] rudums vēl nebija zaļuma pārņemts.
- Dažās Bastejkalna kļavās jau mirdz pirmais rudums.
- Spārnu sākums melnbrūns, rūsas rudumā jaukts.
Avoti: 6-2. sējums