Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
inteliģents2
inteliģents -ais; s. -a, -ā
inteliģenti apst.
1.Tāds, kam piemīt inteliģence2.
PiemēriInteliģents darbinieks.
  • Inteliģents darbinieks.
  • Zenta bija vecāka un vairāk nobriedusi, arī inteliģentāka, beigusi vidusskolu un vairāk lasījusi.
  • Ļoti patīkams, laipns un dziļi inteliģents cilvēks..
Stabili vārdu savienojumiInteliģentais bezdarbnieks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas inteliģence2.
PiemēriInteliģents runas veids.
  • Inteliģents runas veids.
  • Viņam līdzās sēdēja jauna meita inteliģentu seju..
1.2.Tāds, kas ir saistīts ar inteliģenci (2). Tāds, kur nepieciešama inteliģence2.
PiemēriInteliģenta nodarbošanās.
  • Inteliģenta nodarbošanās.
  • Inteliģenta profesija.
Avoti: 3. sējums