piederīgs
piederīgs -ais; s. -a, -ā
piederīgi apst.
1.Piemērots, atbilstošs.
PiemēriJādomā, ka nav piederīgāka uzvalka kā Kukažiņai, kura nebūtu Kukažiņa, ja tai, piemēram, trūktu raibā galvas lakata.
2.Tāds, kas ir iekļauts (kādā sistēmā, klasifikācijas grupā u. tml.).
PiemēriNo plēsoņu kārtai piederīgām sugām lielāka nozīme vispirms ir lapsai.
2.1.Tāds, kas ir iekļauts (cilvēku grupā, organizācijā u. tml.).
PiemēriPiederīgs strādnieku šķirai.
3.Tāds, kas ir (kādam) raksturīgs.
PiemēriCilvēkam piederīgas īpašības.
4.Tāds, kas ir (kā) sastāvdaļa, piederums. Tāds, kas ir cieši saistīts (ar ko).
PiemēriJuris ikkatru vismazāko kustību sajuta tā, it kā ritenis būtu piederīgs ne tikai pie automašīnas, bet arī pie viņa ķermeņa, piesaistīts ar nerviem un asinsvadiem.
Avoti: 6-2. sējums