savārstījums
savārstījums -a, v.
2.niev. Paveikta darbība, rezultāts → savārstīt2.
Piemēri«Zini, Ita, mans uzskats par dzejoļiem kā par tukšu vārdu skanīgu savārstījumu tagad ir krietni mainījies... Pats nemaz nevaru saprast, kur man bijusi tik aprobežota domāšana!»
- «Zini, Ita, mans uzskats par dzejoļiem kā par tukšu vārdu skanīgu savārstījumu tagad ir krietni mainījies... Pats nemaz nevaru saprast, kur man bijusi tik aprobežota domāšana!»
- «Atzīstieties, arī jums taču jāšaubās - ticēt tam, ko stāstu, vai uzskatīt par skaistu melu savārstījumu?»
Avoti: 7-1. sējums