stagnatīvs
stagnatīvs -ais; s. -a, -ā
stagnatīvi apst.
1.ekon. Saistīts ar stagnāciju (1), tai raksturīgs.
PiemēriStagnatīva ražošana.
- Stagnatīva ražošana.
2.Saistīts ar stagnāciju (2), tai raksturīgs.
PiemēriMūsdienu padomju sabiedriskā doma, pacēlusies jaunā zinātniskā pakāpē, lauž stagnatīvus aizspriedumus pret kultūras vērtībām, ko radījusi buržuāziskā inteliģence.
- Mūsdienu padomju sabiedriskā doma, pacēlusies jaunā zinātniskā pakāpē, lauž stagnatīvus aizspriedumus pret kultūras vērtībām, ko radījusi buržuāziskā inteliģence.
- Rakstā un plēnumā daudz kritikas: trūkst neiecietības pret trūkumiem un stagnatīvām parādībām..
Avoti: 7-2. sējums