stagnatīvs
stagnatīvs -ais; s. -a, -ā
stagnatīvi apst.
1.ekon. Saistīts ar stagnāciju (1), tai raksturīgs.
PiemēriStagnatīva ražošana.
2.Saistīts ar stagnāciju (2), tai raksturīgs.
PiemēriMūsdienu padomju sabiedriskā doma, pacēlusies jaunā zinātniskā pakāpē, lauž stagnatīvus aizspriedumus pret kultūras vērtībām, ko radījusi buržuāziskā inteliģence.
Avoti: 7-2. sējums