tīksmīgs
tīksmīgs -ais; s. -a, -ā
tīksmīgi apst.
1.Tāds, kas izraisa tīksmi. Tīksms.
PiemēriTīksmīgs siltums.
1.1.Saistīts ar tīksmi, tai raksturīgs.
PiemēriĶērāmies pie pankūku cepšanas. Kādu ievārījumu es gribot klāt? Ābolu vai... vai ķiršu? Pie vārda «ķiršu» viņas sārtais mēles galiņš tīksmīgi pieskārās sārtajai augšlūpai.
Avoti: 7-2. sējums