Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
steigpilns
steigpilns -ais; s. -a, -ā
1.Saistīts ar, parasti lielu, steigu (1), tai raksturīgs.
PiemēriTajā naktī Elmārs Krūklis mājupceļā no Aizdamakšņiem nāca ar mundriem, steigpilniem soļiem.
2.Saistīts ar, parasti lielu, steigu (2), tai raksturīgs.
PiemēriSteigpilna dzīve.
Avoti: 7-2. sējums