Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
godpilns
godpilns -ais; s. -a
Tāds, kas saistīts ar godināšanu, pagodinājumu.
PiemēriRūpnīcas kolektīvs stājies godpilnajā pirmsmaija darba sardzē..
Avoti: 3. sējums