Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
raganīgs
raganīgs -ais; s. -a, -ā
raganīgi apst.
Saistīts ar raganām, to darbību, tām raksturīgs. Raganisks.
PiemēriBet vienīgā, kam netīk šī jaunlaiku jārēšanās, tā ir vecā rija.. Raganīga, melna.
Avoti: 6-2. sējums