Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
oāze
oāze -es, dsk. ģen. -žu, s.
1.Tuksneša vai pustuksneša vieta, kur ir bagātīga augu valsts, arī attīstīta zemkopība.
PiemēriOāzēs visur bija avoti, nelielās karaspēka vienības varēja remdēt slāpes..
  • Oāzēs visur bija avoti, nelielās karaspēka vienības varēja remdēt slāpes..
  • Horezmas oāze atrodas starp Karakuma tuksnesi un Amudarju.
  • sal. Starp izkaltušajām ielejām un pelēkajiem kalniem kā oāzes tuksnesī zaļoja vīnogu lauki un kroplīgās olīvu birzis.
  • pārn. Līdz pat mūsu dienām Kubaņas kraujajā krastā ir mežs.. Laiks un cilvēki nosargājuši šo zaļo Kubaņas ozolāja oāzi, kas kādreiz sniedzās līdz Azovas jūrai.
1.1.pārn. Miera un atpūtas vieta.
PiemēriViņš to [māju] iedomājās kā savam raksturam atbilstošu oāzi darbu burzmā, gatavojoties.. teātra darba dienai.
  • Viņš to [māju] iedomājās kā savam raksturam atbilstošu oāzi darbu burzmā, gatavojoties.. teātra darba dienai.
  • Kad Rasa iebrauca sētsvidū, viņam bija tāda sajūta, ka atgriezies klusā oāzē, kur viņu netraucēs mūžam tarkšķošais telefons.
Avoti: 6-1. sējums