polifons
polifons -ais; s. -a, -ā
polifoni apst.; mūz.
Saistīts ar polifoniju (1), tai raksturīgs.
PiemēriJo sevišķi lielu uzplaukumu tie [kori] sasniedza 15., 16. gadsimtā, kad attīstījās meistarīga polifono koru māksla. Vokālās kompozīcijas tiek rakstītas pat divdesmitčetrbalsīgas un skan ļoti grandiozi, jo katrai balsij ir patstāvīga melodija.
Avoti: 6-2. sējums