Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
polifoniķis
polifoniķis -ķa, v.
polifoniķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.; mūz.
Komponists, kas raksta skaņdarbus tikai vai galvenokārt pēc polifonijas principiem.
Piemēri..krājumos ir ne mazums seno polifoniķu dziesmu..
Avoti: 6-2. sējums