polifonija
polifonija -as, s.; mūz.
1.Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību. Kontrapunkts (1).
PiemēriKontrastu polifonija.
2.Mācība par šo daudzbalsības veidu. Kontrapunkts (2).
PiemēriHarmonija, polifonija.. - grūti pat iedomāties, kāda mūzikas teorijas brīnumpasaule slēpjas aiz šiem nosaukumiem.
Avoti: 6-2. sējums