Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nesaīsināms
nesaīsināms -ais; s. -a, -ā
nesaīsināmi apst.
1.Nol. divd. → saīsināt.
2.mat. Tāds (daļskaitlis), kura skaitītājam un saucējam nav kopīga dalītāja.
PiemēriNesaīsināma daļa.
Avoti: 5. sējums