Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
principiāls
principiāls -ais; s. -a, -ā
principiāli apst.
1.Tāds, kas stingri ievēro principus (2).
PiemēriPrincipiāls cilvēks.
  • Principiāls cilvēks.
  • Principiāls vadītājs.
  • Pricipiāls politiķis.
1.1.Tāds, kas ir balstīts uz principiem (2), tāds, kurā ir stingri ievēroti principi.
PiemēriPrincipiāls lēmums.
  • Principiāls lēmums.
  • Metodoloģiskais izejas punkts mums, [kultūras] mantojuma pētniekiem, ir V. I. Ļeņina principiālā nostādne par divām kultūrām buržuāziskajā sabiedrībā..
  • Runājot par personības īpašībām, Hercens uzsvēra tādas kā dziļa pārliecība.., principiāla attieksme pret cilvēkiem un lietām, rīcības principialitāte..
2.Tāds, kas skar (kā) būtību. Būtisks, svarīgs.
PiemēriPrincipiālas domstarpības.
  • Principiālas domstarpības.
  • Likumsakarīgi, ka lielās, principiālās pārmaiņas, kas skāra visas sabiedriskās dzīves puses, pārmaiņas padomju valsts raksturā, prasīja atbilstošu juridisku noformējumu.
  • ..latviešu mūzika savā izaugsmē principiāli atšķiras no dažu lielo tautu mūzikas, kur mūziku savai izpriecai un gara kultūras izsmalcināšanai vispirms izkopa feodālā muižniecība, galma aristokrātija.
Avoti: 6-2. sējums